2002. gadā mēs nopirkām mansarda dzīvokli Rīgas centrā. Dzīvoklis ir atdalīts no lielāka dzīvokļa. Šobrīd abiem dzīvokļiem ir kopējs priekšnams. Priekšnams zemesgrāmatā ierakstīts kā kaimiņu īpašums. Lai ieietu savā dzīvoklī, mums sākumā jāiziet cauri priekšnamam, kurš juridiski pieder tikai kaimiņam. 18 gadus ir dzīvots draudzīgi, ir mutiska vienošanās par to, kā sadalīt izmaksas par apgaismojumu priekšnamā un auksto ūdeni, kas abiem dzīvokļiem tiek uzskaitīts vienā skaitītājā. Šobrīd saprotam, ka šādā situācijā mūsu dzīvokli būtu ļoti grūti pārdot. Tāpat arī vecākās paaudzes iemītnieki, kas vienošanos norunāja un draudzīgi pastāvēja līdzās, jau ir uzdāvinājuši savus dzīvokļus bērniem. Saredzu riskus nākotnē. Vai kaimiņam ir tiesības liegt piekļuvi savam priekšnamam, līdz ar to arī mūsu dzīvoklim? Izvērtējot šādu nepatīkamu scenāriju, vai mums būtu tiesības kādā likumīgā veidā, piemēram, ar policijas palīdzību, tomēr iegūt tiesības izmantot šo priekšnamu, lai piekļūtu savam dzīvoklim? Vai tomēr nav citu iespēju kā mēnešiem vai gadiem ilga tiesāšanās un netikšana savā dzīvoklī? (Vai šādā gadījumā priekšnama durvju atslēgas uzlaušana, lai izietu cauri priekšnamam, skaitītos ielaušanās un būtu krimināli sodāma rīcība?) Droši vien visprātīgāk būtu laikus sakārtot un juridiski korekti noformēt tiesības lietot kaimiņa priekšnamu. Kādi būtu labākie varianti un veicamie soļi? Varbūt servitūts, kas ierakstīts abu dzīvokļu zemesgrāmatās? Vai arī līgums par izmantošanu? Īres līgums uz 100 gadiem vai beztermiņa, ko ieraksta zemesgrāmatā? Gribētos izvērtēt visus variantus, arī sliktākos scenārijus, lai saprastu, kā vispār sākt sarunu ar kaimiņiem.