E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 19286
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Mājoklis

Kā iegūt tiesības lietot kaimiņa priekšnamu

J
jautā:
06. februārī, 2020
Māris Rozītis

2002. gadā mēs nopirkām mansarda dzīvokli Rīgas centrā. Dzīvoklis ir atdalīts no lielāka dzīvokļa. Šobrīd abiem dzīvokļiem ir kopējs priekšnams. Priekšnams zemesgrāmatā ierakstīts kā kaimiņu īpašums. Lai ieietu savā dzīvoklī, mums sākumā jāiziet cauri priekšnamam, kurš juridiski pieder tikai kaimiņam. 18 gadus ir dzīvots draudzīgi, ir mutiska vienošanās par to, kā sadalīt izmaksas par apgaismojumu priekšnamā un auksto ūdeni, kas abiem dzīvokļiem tiek uzskaitīts vienā skaitītājā. Šobrīd saprotam, ka šādā situācijā mūsu dzīvokli būtu ļoti grūti pārdot. Tāpat arī vecākās paaudzes iemītnieki, kas vienošanos norunāja un draudzīgi pastāvēja līdzās, jau ir uzdāvinājuši savus dzīvokļus bērniem. Saredzu riskus nākotnē. Vai kaimiņam ir tiesības liegt piekļuvi savam priekšnamam, līdz ar to arī mūsu dzīvoklim? Izvērtējot šādu nepatīkamu scenāriju, vai mums būtu tiesības kādā likumīgā veidā, piemēram, ar policijas palīdzību, tomēr iegūt tiesības izmantot šo priekšnamu, lai piekļūtu savam dzīvoklim? Vai tomēr nav citu iespēju kā mēnešiem vai gadiem ilga tiesāšanās un netikšana savā dzīvoklī? (Vai šādā gadījumā priekšnama durvju atslēgas uzlaušana, lai izietu cauri priekšnamam, skaitītos ielaušanās un būtu krimināli sodāma rīcība?) Droši vien visprātīgāk būtu laikus sakārtot un juridiski korekti noformēt tiesības lietot kaimiņa priekšnamu. Kādi būtu labākie varianti un veicamie soļi? Varbūt servitūts, kas ierakstīts abu dzīvokļu zemesgrāmatās? Vai arī līgums par izmantošanu? Īres līgums uz 100 gadiem vai beztermiņa, ko ieraksta zemesgrāmatā? Gribētos izvērtēt visus variantus, arī sliktākos scenārijus, lai saprastu, kā vispār sākt sarunu ar kaimiņiem.

A
atbild:
12. februārī, 2020
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Jānis Muižnieks, zvērināts advokāts

Lai gan jautājumā ir teikts, ka “nopirkts dzīvoklis, kas ir atdalīts no lielāka dzīvokļa”, tomēr šāds apstākļu formulējums nesatur būtisku faktu: vai nopirktais dzīvoklis ir dzīvokļu īpašums vai tomēr nekustamā īpašuma (mājas) domājamās daļas ar konkrēta dzīvokļa lietošanas tiesībām, kas arī attiecīgi – vai nu vienā, vai otrā variantā – ir reģistrētas zemesgrāmatā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 3. pants definē, ka atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Tātad dzīvokļa īpašums ir “būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis”, citiem vārdiem sakot, nav iespējama tāda situācija šā likuma izpratnē, ka iekļūšana (ieeja) dzīvoklī notiek caur citu dzīvokli.

Jautājuma risinājumam, noskaidrojot juridiski nozīmīgus faktus, būtu nepieciešams vērsties pie advokāta pēc konsultācijas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 208 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU