Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šobrīd nu jau gandrīz pusgadu tiek īrēts dzīvoklis, bet plānojam pārvākties – lai arī vizuāli dzīvoklis ir pieņemams, to īsti nevar apdzīvot: ja nevēlies papildus 250 eiro īrei maksāt vēl tikpat, lai visu laiku turētu ieslēgtus elektriskos radiatorus, tad jārēķinās, ka būs ļoti mitrs. Līdz ar to ir pelējums, krāsns mēdz “ievilkt” kaimiņu dūmus iekšā. Acīmredzot dzīvoklis arī nav kārtīgi vai pareizi siltināts: ja vasarā vēl likās pieņemami, ka dzīvoklī ir vēss, tad šobrīd jau jāpriecājas, ka ziema gājusi secen, citādi te nebūtu iespējams izdzīvot. Līgums tika noslēgts uz diviem gadiem, nezinot par visām šīm problēmām, kas pēdējo divu mēnešu laikā ir parādījušās. Ja līgums tiek lauzts ātrāk, tad drošības naudu cilvēki paturot sev. Vai ir kāds likums par neapdzīvojamu dzīvokli, jebkas, ko mēs varam izmantot, lai cīnītos par taisnību?
Dzīvojamo telpu īri reglamentē likums “Par dzīvojamo telpu īri”. Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 pants “Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” nosaka: dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks:
Tātad izīrētājam ir jānodrošina pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, arī apkure.
Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 340 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 “Dzīvojamās ēkas” 2. pielikums noteic, kādai jābūt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iekštelpu gaisa temperatūrai: daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās dzīvojamo istabu un guļamistabu gaisa temperatūrai aukstajā gadalaika periodā jābūt vismaz + 18 °C.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 27. pants noteic, ka dzīvojamās telpas īrniekam ir tiesības, ja līdzēji nav norunājuši citādi un ja tam piekrīt visi īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi, jebkurā laikā izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, par to mēnesi iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju. Taču, cik noprotams no iesūtītā jautājuma, līgums ir noslēgts uz diviem gadiem. Tātad īrniekam ir tiesības vienpusēji izbeigt līgumu, vismaz mēnesi iepriekš brīdinot izīrētāju. Bet likumā ir norādīts, ka līgumslēdzējpuses var vienoties citādāk.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.1 pantā ir noteikts: “Dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs prasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, paredzot līgumā tās apmēru, samaksas, dzēšanas un atmaksāšanas kārtību un termiņus. Ja īrnieks, īres līgumam izbeidzoties, ir parādā izīrētājam īres maksu vai maksu par pakalpojumiem, kā arī par nodarītajiem zaudējumiem, parāds tiek dzēsts un zaudējumi atlīdzināti no drošības naudas. Ja, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, drošības nauda līguma saistību izpildes nodrošināšanai netiek izmantota vai tiek izmantota daļēji, tā pilnībā vai tās atlikusī daļa atdodama īrniekam ne vēlāk kā tajā pašā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja īres līgumā nav noteikts citādi.”
Tas, vai, izbeidzoties īres līgumam, drošības nauda tiks atdota īrniekam, atkarīgs no līgumā ietvertajām saistībām attiecībā uz drošības naudas izmantošanu.
Izsmeļoša informācija par drošības naudu ir atrodama LV portāla rakstā “Drošības nauda, rokas nauda: atšķirība, līgumi, maksāšanas kārtība”. Tajā zvērināts advokāts Jānis Lapsa norāda, ka drošības naudas iemaksa un tās atmaksāšanas nosacījumi un kārtība ir jāieraksta īres līgumā.
Neiepazīstoties ar Jūsu konkrēto īres līgumu, sīkāku skaidrojumu par drošības naudas ieturēšanu nav iespējams sniegt, jo ir svarīgs katrs īres līgumā minētais nosacījums.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
