Situācijas aprakstā nav norādīts, vai pastāv spēkā esošs tiesas spriedums, ar kuru uzturlīdzekļi noteikti līdz bērna pilngadībai. Ja šāds spriedums ir, pienākums maksāt uzturlīdzekļus beidzas līdz ar bērna 18 gadu vecuma sasniegšanu.  

Saskaņā ar Civillikuma 179. pantu vecāku pienākums uzturēt bērnu saglabājas līdz brīdim, kad viņš pats var sevi apgādāt. Tiesu prakse (skat. Senāta 2008. gada 26. novembra spriedumu lietā Nr. SKC-440/2008 un 2011. gada 23. novembra spriedumu lietā Nr. SKC-1480/2011, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 20. novembra spriedumu lietā Nr. SKC-2885-15) attiecīgo normu interpretē tā, ka par nespējīgu sevi apgādāt uzskatāms bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem. Tie ir galvenie priekšnoteikumi uzturlīdzekļu izmaksas turpināšanai pēc pilngadības. Ja bērns nemācās dienas nodaļā un ir pieejamas speciālās izglītības iestādes bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, bet viņš tajās neiestājas un nav pierādīts, ka to liedz veselības stāvoklis vai citi objektīvi iemesli, uzturlīdzekļu piedziņas iespējas ir ierobežotas. 

Šādā situācijā iespējams noformēt invaliditāti un pieteikties valsts pabalstiem. Augstākās tiesas 2021. gada spriedumā Nr. SKC[C]/2021 atzīts, ka valsts pabalsti neizslēdz un nesamazina vecāku uzturēšanas pienākumu. Tomēr tas neaizstāj priekšnoteikumu par mācībām dienas nodaļā. Jebkurā gadījumā, lai uzturlīdzekļu maksāšana turpinātos pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, nepieciešams jauns prasījums tiesā, pievienojot pierādījumus par veselības stāvokli, objektīvu nespēju mācīties vai sevi uzturēt.