Maksātnespējas administrācija sniedz šādu skaidrojumu par norādītajiem jautājumiem.

1. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 134.panta pirmajā daļā noteiktajam pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek uzsākta bankrota procedūra. Bankrota procedūras norise ir obligāta, jo tās laikā ir veicama virkne darbību, kuras ir nepieciešamas fiziskās personas maksātnespējas procesa efektīvai un likumīgai norisei.

Proti, neatkarīgi no parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumā norādītajiem faktiem, lai nodrošinātu pilnvērtīgu kreditoru interešu aizsardzību, parādnieka mantas esamību vai neesamību apzina administrators. Turklāt bankrota procedūras laikā administratoram ir pienākums atgūt parādnieka debitoru parādus, kā arī Maksātnespējas likuma 144.pantā noteiktajos gadījumos apstrīdēt parādnieka noslēgtos darījumus.

Ņemot vērā minēto, bankrota procedūras norise un tieša administratora iesaiste ir nepieciešama, lai nodrošinātu kreditoru prasījumu apmierināšanu maksimālā iespējamā apmērā, jo nevar izslēgt situāciju, ka parādnieks ir bijis ļaunticīgs un ir nodarījis zaudējumus kreditoriem, piemēram, nobēdzinājis savu mantu, noslēdzis darījumus, kuri nodarījuši kaitējumu kreditoru interesēm u.tml.

 Būtiski, ka bankrota procedūras laikā administratoram ir pienākums pieņemt, reģistrēt un pārbaudīt kreditoru prasījumus. Tādējādi, ja administratoram Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā kreditoru prasījumi netiek iesniegti, saistību dzēšanas procedūras pasludināšana nav iespējama un parādnieks būtu atbrīvojams no saistībām bez šīs procedūras īstenošanas.
 
Vienlaikus jānorāda, ka seši mēneši nav obligāts bankrota procedūras norises termiņš, bet gan maksimālais termiņš, kādā administratoram ir jāpabeidz bankrota procedūra (jāpārdod parādnieka manta). Gadījumā ja administrators nekonstatē pārdodamu parādnieka mantu, tam divu mēnešu laikā no parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas ir pienākums sastādīt ziņojumu par parādnieka mantas neesamību, kas ir pamats bankrota procedūras pabeigšanai.
 
2., 3. No vēstulē norādītā jautājuma secināms, ka fiziskajai maksātnespējīgajai personai uzturlīdzekļu parāds nav izveidojies, taču, pamatojoties uz noslēgto vienošanos, fiziskajai personai ir jāmaksā kārtējie uzturlīdzekļi 300 latu apmērā mēnesī.
 Kārtējo uzturlīdzekļu maksājumi, Maksātnespējas administrācijas ieskatā, ir uzskatāmi par fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumiem, kurus sedz maksātnespējīgā fiziskā persona pati no naudas līdzekļiem, kurus tā patur savam uzturam.

 Tādējādi par kārtējo uzturlīdzekļu maksājumu saņemšanu nav nepieciešams iesniegt kreditora prasījumu, jo šos maksājumus maksātnespējīgajai fiziskajai personai ir pienākums veikt kā maksātnespējas procesa izmaksas.

 Maksātnespējas likuma 140.panta 1.punktā noteikts, ka parādniekam bankrota procedūras laikā ir tiesības saņemt vismaz 2/3 no saviem ienākumiem, lai segtu fiziskās personas uzturēšanas izmaksas. Savukārt Civillikuma 179.pantā noteikts, ka vecākiem ir pienākums samērā ar savu mantas stāvokli uzturēt savus bērnus. No minētā izriet, ka vecāki savus bērnus uztur no naudas līdzekļiem, kas ir tiem ir pieejami. Savukārt, ja bērna vecākam ir pasludināts maksātnespējas process, bet bērns atrodas otra vecāka apgādībā, maksātnespējīgajam vecākam tik un tā saglabājas pienākums savu bērnu uzturēt.

Ievērojot, ka nav pamata paredzēt atšķirīgu bērna uzturēšanai nepieciešamo uzdevumu segšanas kārtību atkarībā no tā, vai bērns dzīvo pie vecākiem un šīs personas apmaksā uzturēšanas izdevumus tieši, vai arī bērns dzīvo pie viena no vecākiem un bērna uzturēšanas izdevumi tiek segti, maksājot uzturlīdzekļus, maksātnespējīgā fiziskā persona bērna uzturlīdzekļus otram vecākam maksā no tās savu ienākumu daļas, kuru tas patur savam uzturam.

 Ņemot vērā minēto, attiecībā uz trešo vēstulē norādīto jautājumu norādāms, ka kārtējo uzturlīdzekļu samaksas pienākums neietekmē kreditoriem novirzāmās parādnieka ienākumu daļas (1/3) izlietojumu, proti, 200 latus saistību dzēšanas procedūrā parādnieks proporcionāli novirza kreditoru prasījumu segšanai, savukārt uzturlīdzekļus 300 latu apmērā parādnieks sedz no atlikušajām 2/3 ienākumu.

  Informējam, ka oficiālu tiesību normu iztulkojumu var sniegt tikai likumdevējs vai tā īpaši pilnvarota institūcija, savukārt normatīvie tiesību akti Maksātnespējas administrācijai šādas tiesības neparedz. Šajā skaidrojumā sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva, un tai piemīt vienīgi ieteikuma raksturs.