Fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumi attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu apriti Latvijas Republikā, kā arī drošuma pamatprasības pirotehniskajiem izstrādājumiem, lai nodrošinātu šo izstrādājumu brīvu apriti, sabiedrisko drošību, cilvēku veselības un vides aizsardzību, kā arī patērētāju un profesionālo lietotāju drošību, ir noteikti Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā.

Saskaņā ar minētā likuma 17. pantu pirotehniskos izstrādājumus aizliegts izmantot:

• ja tie rada risku cilvēka dzīvībai, veselībai un mantai;
• ja tie nodara kaitējumu videi;
• ja persona ir alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā;
• ja vēja ātrums pārsniedz 9 m sekundē;
• ja privātīpašuma īpašnieks vai valdītājs nav devis atļauju;
• ja to šāviņi, dzirksteles vai izdedži var krist uz citu privātpersonu zemes, ēkām vai automašīnām;
• telpās, izņemot F1 kategorijas uguņošanas ierīces, ja tā nav trokšņa pirotehnika, un skatuves pirotehniskos izstrādājumus;
• tuvāk par 100 m no ugunsbīstamiem un sprādzienbīstamiem objektiem un to teritorijām, bīstamu vielu un maisījumu ražošanas un uzglabāšanas objektiem, zooloģiskajiem dārziem, zvēraudzētavām un lopkopības objektiem bez to īpašnieku atļaujas, valsts un pašvaldību iestādēm, baznīcām, ārstniecības iestādēm, izglītības iestādēm, autoostām, dzelzceļa stacijām, lidostām, pasažieru ostām u. c., ja nav saņemta attiecīgo institūciju atļauja;
• zem elektrības zemsprieguma, augstsprieguma un sakaru līnijām, koku zariem un citiem šķēršļiem, kā arī tuneļos;
• tuvāk par lietošanas instrukcijā norādīto drošo attālumu no tiltiem, dzelzceļa, autoceļiem, ceļu pārvadiem un transporta ceļu sazarojumiem;
• uz ceļu brauktuvēm un gājēju ietvēm, ja nav saņemta vietējās pašvaldības atļauja;
• daudzdzīvokļu māju pagalmos (pirotehniskās raķetes).

Tāpat Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā noteikts, ka persona, kas izmanto uguņošanas ierīces un skatuves pirotehniskos izstrādājumus, nodrošina:

• cilvēku, dzīvnieku, transportlīdzekļu, citu personu mantas, ugunsbīstamu un sprādzienbīstamu priekšmetu neatrašanos bīstamajā zonā pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas laikā un pēc to izmantošanas, kamēr nav pārbaudīts, vai visi šāviņi ir iedarbojušies;
• bīstamās zonas atbilstošu palielināšanu stipra vēja laikā;
• pirotehniskā izstrādājuma izmantošanas vietas pārbaudi un neiedarbojušos vai daļēji iedarbojušos pirotehnisko izstrādājumu, pirotehnisko lādiņu elementu un izmantoto pirotehnisko izstrādājumu iepakojuma savākšanu ne agrāk par pirotehniskā izstrādājuma lietošanas instrukcijā noteikto laiku.

Vienlaikus jānorāda: katrai pašvaldībai, izdodot saistošos noteikumus, ir tiesības ierobežot uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas vietu un laiku.

Piemēram, saskaņā ar Daugavpils pilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 6 “Saistošie noteikumi par sabiedrisko kārtību” 4. punktu bez Daugavpils pilsētas izpilddirektora atļaujas pilsētas teritorijā aizliegts izmantot uguņošanas ierīces un skatuves pirotehniskos izstrādājumus laika posmā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, izņemot normatīvajos aktos noteiktajās svētku, atceres un atzīmējamās dienās.

Līdzīgi arī Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 80 “Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” 4.2. punkts paredz, ka izmantot pirotehniskos izstrādājumus laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, ja tas nav saskaņots ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, izņemot valsts noteiktajās svētku dienās, ir aizliegts.

Atbilstoši likumam “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. janvāris ir noteikts par svētku dienu.

Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa (LAPK) 181. pants par uguņošanas ierīces vai skatuves pirotehniskā izstrādājuma aprites noteikumu pārkāpšanu paredz naudas sodu fiziskajām personām no 35 līdz 350 eiro apmērā, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām – no 70 līdz 700 eiro apmērā, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas.

Sīkāku informāciju varat meklēt LV portāla infografikā “Kas jāievēro, lai pirotehnikas lietošana būtu droša”.