Savas tiesības vienmēr ir lietderīgi zināt pašai. Tāpēc Jums tiek sniegts vispārējs Jūsu tiesību skaidrojums, vienlaikus atbildot uz uzdotajiem jautājumiem.

Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo darba devēja apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:

1) pārejošas darbnespējas laiku;

2) grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku;

3) īslaicīgas prombūtnes laiku;

4) darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā;

Minētajā laikā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku un atvaļinājuma laiku bez darba samaksas saglabāšanas, kas ir ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā.

Šāda kārtība Darba likuma 152. pantā ir noteikta no 2010. gada.

Katram darbiniekam atbilstoši Darba likuma 149. pantam par vienu darba gadu tiek piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums četru kalendāra nedēļu apmērā. Tas nozīmē, ka darba devējs nevar piešķirt atvaļinājumu tikai par darba dienām, pat ja darbinieks to vēlētos.

Piešķirtos atvalinājuma periodus precīzi uzskaita un reģistrē, lai novērstu atvaļinājumu uzkrājumu vai izmantošanu lielākā apmērā. Atvaļinājums, ja tas kādu svarīgu iemeslu dēļ netiek izmantots, ”nedzēšas”, tomēr darba devējam ir aizliegts nodarbināt darbinieku nepārtraukti, nepiešķirot tiesības uz atpūtu.

Tas, kā atvaļinājums tiek izmantots, tiek regulēts, pusēm vienojoties vai pēc iepriekš sastādīta atvaļinājumu grafika. Likums nosaka obligātu pienākumu vismaz vienu atvaļinājuma daļu izmantot nepārtraukti divu kalendāra nedēļu apmērā. Atlikušo periodu ir iespējams dalīt arī pa dienām, ja darba devējs tam piekrīt. Likums dod tiesības darbiniekam, kuram ir bērns līdz triju gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmantot vasarā vai pēc viņa vēlēšanās jebkurā citā laikā.

Ja atvaļinājums par iepriekšējo darba periodu ir pilnībā izmantots, pusēm vienojoties, var prasīt daļu atvaļinajuma avansā.

Atgūt izmantoto apmaksāto atvaļinājumu nebūs iespējams. Jo Darba likuma 78. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka  ieturējumus, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām, var izdarīt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai atprasītu izmaksāto vidējo izpeļņu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām, ja darbinieku atlaiž no darba pirms tā darba gada beigām, par kuru viņš jau saņēmis atvaļinājumu, izņemot gadījumu, kad darba līgums tiek uzteikts, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 6., 7., 9. vai 10. punktu.