Īpašnieka tiesības zināt par viņa īpašumā notiekošajiem mērniecības darbiem tiešā veidā izriet no 2011. gada 27. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”, kuri paredz informēt ne vien mērniecības darbu ierosinātāju, bet arī pierobežnieku.

Šo noteikumu par informēšanu pieļaujams ignorēt, ja valsts kadastra sistēmā nav datu par pierobežnieku (kadastrā reģistrētais subjekts miris) vai nav norādīta pierobežnieka adrese.

Šajos noteikumos ir paredzēta informēšana visos tajos gadījumos, kad ierīko jaunu robežzīmi, un tieši uz šādu rīcību atsaucas lasītājs.

Katrā ziņā īpašniekam ir tiesības zināt, pēc kuras personas aicinājuma un kad darbību veikšanai mērnieks ieradies, un, ja sniegtā informācija ir tiesiski nepamatota (netiek precizēts robežas, netiek izpildīts saistošs tiesību akts), īpašnieks ir tiesīgs pieprasīt darbu pārtraukšanu savā īpašumā, par sabiedriskās kārtības traucējumu vēršoties policijā.

Būtiski saprast, cik nozīmīga ir bijusi neuzaicināšana, jo, iespējams, atbilstoši iegūtajām ziņām arī pierobežnieks ir ieinteresēts veicamajos mērniecības darbos, t. i., jānoskaidro, vai mērnieks uzaicināts tiesiski un tā veicamais uzdevums ir tiesiski pamatots (nav patvarīgas ieceres rezultāts), pēc kā jāapsver, cik lielā mērā Civillikuma 927. pantā paredzētās īpašnieka tiesības uz faktisko varu (valdījumu) savā īpašumā ir traucētas ar norādītajām mērniecības darbībām un vai tās nav derīgas pierobežnieku īpašuma sakārtošanai.

Ja kaimiņiem ir strīds par ceļu, tad, iespējams, mērniecības darbi tiek veikti prasījumu pieteikšanai vai precizēšanai, taču skices izgatavošana strīda risināšanai neparedz jaunu robežzīmju uzstādīšanu.

Iepriekš minētie Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi paredz: ja mērnieks nevar uzsākt vai turpināt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus ierosinātāja darbības vai bezdarbības dēļ, mērnieks sastāda darba pārtraukšanas aktu.