Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta sestajā daļā ir noteikts, ka vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes.

Savukārt šī likuma 50.³ pants paredz – ja vecāki vai persona, kuras aprūpē bērns nodots, nevar nodrošināt, ka bērns līdz septiņu gadu vecumam viņu prombūtnes laikā atrodas uzticamas personas klātbūtnē, viņiem ir pienākums nodrošināt bērna uzraudzību pie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja bērna dzīvesvietā vai citā bērna uzraudzībai paredzētā vietā, vai pie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu vai bērnu interešu izglītības programmu.

Kā redzams, likumā nav noteikts, ka bērnam obligāti jāatrodas tikai un vienīgi vecāku jeb, kā šajā gadījumā, mātes uzraudzībā. Taču mātes kā bērna likumiskās pārstāves pienākums ir gādāt, ka bērns nepārtraukti atrodas pieaugušā vai personas, kas nav jaunāka par 13 gadiem, uzraudzībā. Ja māte pati nespēj nodrošināt nepārtrauktu uzraudzību, viņai jāgādā, ka bērnu pieskata jebkura cita viņai uzticama persona, kas nav jaunāka par 13 gadiem. Ja tādas nav – jāizmanto aukles, bērnudārza, bērnu rotaļu centra vai tamlīdzīgws pakalpojums.

Tātad, ja bērna māte uzticas vīrietim, kas ir bērna bioloģiskais tēvs, bet nav ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā (un līdz ar to likuma priekšā nav uzskatāms par bērna vecāku), viņa var atstāt bērnu vienatnē ar šo personu.

Šeit būtiski saprast vēl vienu lietu – bērna māte kā vienīgā bērna likumiskā pārstāve ir atbildīga par bērna drošību, un viņas pienākums ir individuāli izvērtēt situāciju un novērst apdraudējumu, ja tāds ir. To paredz Civillikuma 177. pants, kurā ir noteikts, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā (vecāku, kuri ir ierakstīti dzimšanas apliecībā). Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.