Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – nodoklis) paskaidrojam: vispārējā gadījumā fiziskās personas ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas ir ienākums, kas apliekams ar nodokli kā ienākums no kapitāla pieauguma. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi.

Veiktais ieguldījums nekustamajā īpašumā tā turēšanas laikā ir dokumentāri pierādāmi izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzlabošanu un atjaunošanu.

Ja ir gūts ar nodokli apliekams ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, ir jāiesniedz pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma.

Ienākumam no kapitāla aktīva atsavināšanas tiek piemērota nodokļa likme 20% apmērā.

Par PVN piemērošanu nekustamā īpašuma pārdošanas darījumiem: kā saprotams no jautājuma, fiziska persona plāno pārdot jaunuzceltu ēku, kura nav pieņemta ekspluatācijā, kopā ar zemi, uz kuras atrodas minētā ēka, kā arī vēl vienu zemesgabalu, kuram ir izsniegta būvatļauja, t. i., apbūves zemi. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu secināms, ka persona plāno pārdot nelietotu nekustamo īpašumu, kas ir ar PVN apliekams darījums.

Pareizai PVN piemērošanai jāņem vērā arī Eiropas Savienības tiesību aktu interpretācija, kura paredz, ka nekustamā īpašuma pārdošanas darījumā ēkas vai būves vērtība un zemes vai tās daļas vērtība nav atsevišķi nodalāmas. Līdz ar to, ja persona pārdod jaunuzceltu ēku, kura nav pieņemta ekspluatācijā, kopā ar zemi, uz kuras atrodas ēka, tad jaunuzceltās ēkas un zemes vērtība nav atsevišķi nodalāmas un PVN nekustamajam īpašumam (zemei un ēkai uz tās) ir piemērojams kā vienam nedalāmam nekustamajam īpašumam.

Tādējādi, ja persona 12 mēnešu laikā plāno veikt tikai vienu ar PVN apliekamu darījumu (jaunbūves ar zemi zem tās atsavināšanu), tad tai ir tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā un, pārdodot jaunbūvi kopā ar zemi zem tās, ar PVN 21% apmērā aplikt tikai darījuma vērtības daļu, kas pārsniedz 40 000 eiro.

Aprēķināto PVN ir jāiekļauj nekustamā īpašuma piegādes vērtībā un 20 dienu laikā no tā kalendāra mēneša beigām, kurā veikta pārdošana, ir jāiemaksā valsts budžetā.

Ja persona veiks divus vai vairākus ar PVN apliekamus darījumus (jaunbūves ar zemi zem tās atsavināšanu, kā arī papildu zemes, kurai ir apbūves zemes statuss, pārdošanu), kuru kopējā vērtība 12 mēnešu periodā pārsniedz 40 000 eiro, tiks uzskatīts, ka persona veic saimniecisko darbību Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē.

Šādā gadījumā personai, veicot nekustamā īpašuma pārdošanu par summu, kas pārsniedz reģistrācijas slieksni 40 000 eiro apmērā, ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam VID PVN maksātāju reģistrā līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko mēnesim, kad ir pārsniegts reģistrācijas slieksnis.

Savukārt no nekustamā īpašuma piegādes vērtības, kas pārsniedz 40 000 eiro un bija veikts pirms reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā, ir jāaprēķina un jāiemaksā valsts budžetā PVN, iekļaujot to nekustamā īpašuma piegādes vērtībā.