Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Es nesen nopirku zemes gabalu Rīgā un noformēju to zemesgrāmatā. Jau pēc tam bijušais īpašnieks man pateica, ka caur zemes gabala daļu no padomju laikiem iet “Latvijas gāzes” pazemes maģistrālā komunikācija. Nekādas atzīmes zemesgrāmatā netika veiktas. Kam bija pienākums ierakstīt zemesgrāmatā attiecīgo atzīmi? Vai tas bija pirmā pircēja pienākums vai attiecīgās pašvaldības (zemes pārdevēja) pienākums, vai “Latvijas gāzes” pienākums? Vai šajā situācijā man ir tiesības brīvi rīkoties ar savu zemesgabalu, vispār neņemot vērā kaut kādas nelikumīgas pazemes “trubas” esamību? Sakarā ar to, ka “Latvijas gāzes” “īpašums” (metāla caurules) nelikumīgi atrodas manā īpašumā, vai esmu atbildīgs par to neaizskaramību? Vai pēc likuma man ir pienākums bez maksas aizsargāt svešu īpašumu?
Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19. panta pirmās daļas 3. punktu zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmas lineāras inženierbūves. Tomēr atbilstoši Aizsargjoslu likuma 60. pantam šādiem objektiem zemesgrāmatā ieraksta īpašuma tiesību aprobežojumus, ja aizsargjosla atrodas uz īpašumā esoša zemes gabala, piemēram, kā ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem. Aizsargjoslu robežas grafiski attēlo Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteiktajā kārtībā, proti, Valsts zemes dienests kā informācijas sistēmas pārzinis tās attēlo, veicot topogrāfisko un zemes kadastrālo uzmērīšanu. Citiem vārdiem, ja nostiprinājums saistīts ar nekustamā īpašuma kā hipotekāras vienības veidošanu vai izmaiņām tās sastāvā, tos izskata zemesgrāmatu nodaļa, bet kadastra objekta (zemes vienības, būves, telpu grupas vai zemes vienības daļas) reģistrāciju un datu aktualizāciju veic Valsts zemes dienests. Tādēļ, ja savulaik zemes īpašnieks sastādot nostiprinājuma lūgumu pie notāra, nav norādījis uz apgrūtinājuma esamību, šāds ieraksts zemesgrāmatā netika izdarīts.
Tomēr tas neatbrīvo zemes īpašnieku no pienākuma ievērot nekustamā īpašuma lietošanas tiesību ierobežojumus saskaņā ar Enerģētikas likuma 19.1. panta pirmo daļu. Piemēram, minētā likuma 23. pants noteic, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst bojāt vai pārveidot energoapgādes komersanta objektus, kas izvietoti viņa nekustamajā īpašumā, vai veikt darbības, kas kavētu citu enerģijas lietotāju apgādi. Tāpat nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst veikt darbības, kas varētu kavēt energoapgādes komersantu veikt nekustamajā īpašumā esošo objektu pārbūvi, atjaunošanu vai ekspluatāciju.
Ņemot vērā to, ka iepriekšējais īpašnieks bija informēts par šāda apgrūtinājuma esamību, tad atbilstoši Civillikuma 2040. pantam būtu iespējama pirkuma līguma atcelšana prasības kārtībā, piemēram, pirktās lietas trūkumu dēļ. Tomēr šādā situācijā precīzu juridisku risinājumu varēs ieteikt kvalificēts jurists tikai pēc iepazīšanās ar visiem lietas materiāliem, tostarp ar nekustamā īpašuma pirkuma līgumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
