Fokusā – pārtikas drošība un kooperācijas attīstība
Zemkopības ministrijas pārstāvji Saeimas komisijā uzsvēra četrus galvenos darbības virzienus:
- pārtikas drošības stiprināšana;
- lauksaimnieku konkurētspējas veicināšana;
- ilgtspējīga attīstība;
- kooperācijas konsolidācija un nozaru stiprināšana.
Kooperācija tika izcelta kā būtisks instruments lauku reģionu apdzīvotības saglabāšanai, pārtikas piegāžu drošībai un eksportspējas veicināšanai.
Pievienotā vērtība un birokrātijas mazināšana
Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons akcentēja kooperatīva LATRAPS īstenoto zirņu pārstrādes rūpnīcas projektu, kas veicina augstāku pievienoto vērtību un atbildēja uz deputātu bažām par izejvielu eksportu. Viņš arī uzsvēra Zemkopības ministrijas progresu birokrātijas mazināšanā. Savukārt LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis papildināja, ka Zemkopības ministrija ir nākusi pretī, vienkāršojot nosacījumus ražotāju organizācijām, kooperācijas atbilstības kritērijus, kā arī Zemkopības ministrijai izveidojot budžeta ietaupījumu, pievienojot Lauksaimniecības datu centru Lauku atbalsta dienestam.
Kooperatīvu piekļuve tirgum un jauniešu iesaiste
Tāpat R. Feldmanis norādīja, ka augļu un dārzeņu kooperatīviem ir izaicinājums piedalīties Rīgas pašvaldības iepirkumos. Viņš pauda cerību, ka likumdošanas izmaiņas sekmēs piekļuvi Rīgas pašvaldības ēdināšanas tirgum – lielākajam noieta kanālam.
Atbildot uz deputātu jautājumu par jauniešu piesaisti lauksaimniecībai, R. Feldmanis uzsvēra, ka ir nepieciešama saimniecību rentabilitātes paaugstināšana, ienākumu palielināšana kā motivācija jauniešiem iesaistīties nozarē un kooperācija kā platforma jaunajiem lauksaimniekiem.
Kā zināms, vidējais vecums lauksaimniecībā strādājošajiem turpina pieaugt un saimniecību pārņemšana ir būtisks faktors nozares ilgtspējai. Lai to panāktu, jānodrošina saimniecību pelnītspēja un jāvienādo atbalsta nosacījumi ar citām Eiropas valstīm.
Strukturālās izmaiņas Zemkopības ministrijā
Sēdes noslēgumā Zemkopības ministrijas pārstāve Dace Raudziņa informēja, ka ministrijs resorā plānots samazināt 88 štata vietas, kas ir būtisks solis efektivitātes paaugstināšanā, salīdzinot ar iepriekš plānotajām 57 vietām.
LLKA arī turpmāk turpinās aktīvi iesaistīties diskusijās par kooperācijas stiprināšanu, jauniešu piesaisti un ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, lai nodrošinātu stabilu un konkurētspējīgu pārtikas ražošanas vidi Latvijā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē piedalījās pārstāvji no Zemkopības ministrijas, tostarp valsts sekretāra vietnieki Juris Zīvarts un Liene Jansone, Latvijas Bankas, Valsts kontroles, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis un Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons.
Par LLKA
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002.gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 54 biedri ar kopējo apgrozījumu vairāk nekā 500 miljoni eiro, pārstāvot ap 5 500 saimniecībām.
