Sēdē piedalījās pārstāvji no Klimata un enerģētikas ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī SIA “Rīgas meži”. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju pārstāvēja valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.
Latvija – sešas reizes bagātāka ar “zaļo kapitālu”
Dr. Vakernāgels uzsvēra, ka Latvija ir viena no valstīm ar vislielāko “zaļo bagātību” uz vienu iedzīvotāju – sešas reizes vairāk nekā pasaules vidējais rādītājs. Taču šīs priekšrocības ir jāprot izmantot gudri, līdzīgi kā to dara Kanāda, kas ne tikai izmanto savus resursus, bet arī tos aktīvi reģenerē.
Vides un ekonomikas līdzsvars
SIA “Rīgas Meži” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra akcentēja nepieciešamību līdzsvarot vides un ekonomiskos aspektus, savukārt Saeimas deputāte Jana Simanovska aktualizēja jautājumu par valsts skatījumu uz patēriņu un resursu plānošanu.
Diskusijā tika uzsvērta nepieciešamība:
- definēt nacionālās intereses un stratēģiju resursu izmantošanā;
- kvantificēt dabas resursu vērtību, tai skaitā ekosistēmas pakalpojumus;
- iekļaut šos aspektus meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs.
Pievienotā vērtība un resursu drošība
Saeimas deputāts Mārtiņš Felss sēdē norādīja uz nepieciešamību pilnveidot vērtības ķēdes, īpaši lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, lai pārdotu nevis izejvielas, bet produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tika minēti piemēri no vīna, kafijas un šokolādes nozarēm, kur zīmols un godīgas tirdzniecības principi būtiski palielina produkta vērtību.
Komisijas vadītājs Uģis Mitrēvics uzsvēra starptautiskās labās prakses nozīmi politikas dokumentu izstrādē, kā arī diskusijas laikā atzīmēja to, ka Latvijai jāseko pasaules tendencēm pietiekami strauji – taču vienlaikus jādefinē savs pielāgošanās ritms.
Šī sēde apliecināja, ka ilgtspējīga attīstība nav tikai vides jautājums – tā ir ekonomikas, sabiedrības un politikas kopīga atbildība. LLKA turpinās aktīvi iesaistīties diskusijās par resursu izmantošanu, pievienotās vērtības veidošanu un nacionālo interešu aizstāvību.
Par LLKA
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002.gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 54 biedri ar kopējo apgrozījumu vairāk nekā 500 miljoni eiro, pārstāvot ap 5 500 saimniecībām.
