Ir svarīgi zināt, vai taciņa jeb kājceļš (Civillikuma 1156. pants) dokumentos ir oficiāli nostiprināta kā ceļa servitūts un reģistrēta zemesgrāmatā. Jo tikai tādējādi šim ceļam ir apgrūtinājuma statuss attiecībā uz kalpojošo privātīpašumu. Ja kājceļš patiešām ir servitūta ceļš, tad to izbeigt var tikai ar valdošā īpašuma īpašnieka (ceļa lietotāja) piekrišanu vai tad, ja ir iestājušies apgrūtinājumu atceļoši apstākļi, piemēram, ierīkota cita taka, pa kuru var piekļūt nepieciešamajam objektam. Ja ceļa servitūts ir oficiāli nodibināts, tad kalpojošā zemes īpašuma īpašnieks patvaļīgi to nevar atcelt; visi ar servitūta lietošanu saistītie strīdi ir risināmi tiesas ceļā.

Ja gājēju ceļš nav reģistrēts zemesgrāmatā un par servitūta ceļu tiek uzskatīts tikai vēsturiskā izmantojuma dēļ, tad zemes īpašnieks var liegt pa to pārvietoties.

Plašāka informācija par ceļa servitūtu izlasāma LV portāla skaidrojumā “Ceļa servitūts – mana zeme cita labumam”.