Ja persona A ir izdevusi pilnvaru personai B Civillikuma 2289. panta izpratnē, tad saskaņā ar Civillikuma 2312. pantu pilnvarojums izbeidzas:

1. ar savstarpēju vienošanos;
2. ar dotā uzdevuma nobeigšanu;
3. kad pilnvarotājs atsauc savu pilnvarojumu;
4. kad pilnvarnieks uzteic pilnvarojumu;
5. ar vienas vai otras puses nāvi;
6. kad notecējis pilnvarojuma laiks.

Tādējādi, ja pilnvarojums ir spēkā esošs, persona B ir tiesīga rīkoties personas A vārdā apjomā, kas noteikts pilnvarojuma aktā.

Šādā situācijā arī ir nozīme, vai persona A ir rīcībspējīga. Tas nozīmē – ja persona nespēj sava veselības stāvokļa dēļ apzināties savas rīcības sekas, tai ar tiesas nolēmumu ir ierobežota tās rīcībspēja. Lietas, kas saistītas ar personu rīcībspējas ierobežošanu, izskata sevišķā tiesvedības kārtībā saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. nodaļā noteikto kārtību. Tiesu nolēmumi par rīcībspējas ierobežošanu ir publiski izsludināmi Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (Civilprocesa likuma 268. panta 6. daļa).

Attiecīgi, ja personai A ir noteikta rīcībnespēja un tai ir iecelts aizgādnis, tad lēmumus attiecībā uz tās īpašumiem ir tiesīgs pieņemt tās aizgādnis, savukārt, ja šāds process nav iniciēts un persona A juridiski ir rīcībspējīga, tad ieinteresētās personas (radinieki u. c.) ir tiesīgas ierosināt lietas izskatīšanu par rīcībspējas ierobežošanu un lūgt tiesu saskaņā ar Civilprocesa likuma 267.¹ panta 1. daļu nodibināt pagaidu aizgādnību.