Kaut arī minētais pagalms varētu būt privāta teritorija, jo nav nodots publiskai lietošanai, tomēr arī šādās teritorijās ir piemērojams Ceļu satiksmes likums. Līdz ar to piemērojami arī Ceļu satiksmes noteikumi (CSN), to 144. punktā noteikts, ka regulējums par ceļu satiksmi dzīvojamajā zonā attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem. Atbilstoši CSN 141. punktam transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās, tas nozīmē, ka, pastāvot stāvvietai, kura nav aizņemta, automašīnu ārpus stāvvietas novietot nedrīkst.

Sakarā ar to, ka pagalmā ir asfaltēts laukums, to varētu uzskatīt par speciāli paredzētu stāvvietu. Tādā gadījumā pašvaldības policijai ir tiesības sodīt par neatļautā vietā novietotu auto.

Jums ir iespējas aizsargāt savas tiesības arī privāto tiesību jomā neatkarīgi no tā, ka automašīnas novietošana zaļajā zonā, visticamāk, jau ir administratīvi sodāma darbība, bet tas nenozīmē, ka, samaksājot administratīvo sodu, izbeidzas juridiskā atbildība.

Ja dzīvokļi ir nodalīti kā patstāvīgi īpašumi, ir piemērojams Dzīvokļa īpašuma likums, šis likums ir attiecināms arī uz zemesgabalu zem dzīvojamās ēkas atbilstoši likuma 4. panta 1. daļas 3. punktam, jo zemesgabals pieder kopīpašumā, nevis trešajai personai.

Lai attiecīgo zaļo zonu būtu atļauts izmantot kā autostāvvietu, dzīvokļu īpašnieku kopībai (vai citos likumā pieļautos veidos) būtu nepieciešams noteikt kopīpašumā esošās zemes lietošanas kārtību īpašnieku starpā un noteikt attiecīgo vietu par autostāvvietu. Kamēr kopīpašnieki nav vienojušies par šīs vietas lietošanu autostāvvietas vajadzībām, novietot automašīnu vai glabāt citus priekšmetus tur ir prettiesiski, jo atsevišķs kopīpašnieks nedrīkst ar kopīpašumu rīkoties bez citu kopīpašnieku piekrišanas. Šāda patvarīga autostāvvietas izveidošana ne tikai nav saistoša citiem kopīpašniekiem, bet arī atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 14. pantam rada attiecīgajam kopīpašniekam atbildību par visu zaudējumu nodarīšanu, piemēram, pienākumu atjaunot zālāju iepriekšējā stāvoklī un neizbraukāt to. Ja kopīpašnieks nevēlas zaudējumus novērst labprātīgi, tad zaudējumus var konstatēt ar eksperta palīdzību un zaudējumu atlīdzināšanu var prasīt tiesā.