Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Sveiki! Jautājums ir par summētā darba laika aprēķināšanu un samaksu. Aprēķina periods ir trīs mēneši, un šajā laikā stundas tiek koriģētas pēc nepieciešamības. Vai ir noteikts konkrēts normstundu daudzums uz trīs mēnešu periodu, un vai darba devējs var nenodarbināt darbinieku, par to nemaksājot? Ja vienā mēnesī tiek nostrādātas 20 virsstundas un nākamajā mēnesī stundas tiek noņemtas, vai darbinieks var atteikties strādāt virsstundas, nebaidoties, ka darba devējs tāpat samazinās stundas nākamajam mēnesim, jo kāds cits piekritīs un uzņēmumam var rasties pārstrāde? Vai dīkstāves samaksa attiecas arī uz summēto darba laiku veikalos? Un vai darbinieks var prasīt apmaksāt virsstundas par kārtējo mēnesi uzreiz, nevis perioda beigās? Vai mutisks apstiprinājums no tiešā vadītāja par to, ka virsstundas tiks apmaksātas, ir vērā ņemams, ja, tuvojoties perioda beigām, augstākā vadība liek samazināt stundu skaitu un nevēlas samaksāt par virsstundām?
Lai saprastu summētā darba laika sistēmu, ir svarīgi saprast tās veidošanās principus un atšķirību no normālā darba laika.
Dažādos gada mēnešos ir atšķirīgs darba dienu skaits – 19, 20, 21, 22 un 23 dienas. Tāpēc normāla darba laika darbiniekam, strādājot 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā, dažādos mēnešos būs atšķirīgs nostrādāto stundu skaits.
Summētā darba laika darbinieks var būt nodarbināts atšķirīgi – gan 24 stundas, gan 10 stundas, gan 4 stundas dienā, ievērojot likumā noteiktos pārtraukumus un atpūtas laiku. Tā rezultātā nedēļas un viena mēneša ietvaros nostrādāto stundu skaits būs citāds nekā normāla darba laika darbiniekam.
Summētā darba laika uzskaitē svarīgs ir nolīgtais pārskata periods. Ja tas ir noteikts trīs mēnešu apmērā, tad virsstundas tiks aprēķinātas tikai tad, ja konkrēto trīs mēnešu pārskata periodā ir nostrādātas visas nolīgtās darba stundas un darba devējs ir rakstveidā nozīmējis strādāt vēl. Arī kopējais nostrādāto darba stundu skaits summētā darba laika darbiniekiem ir saistīts nevis ar viena mēneša periodu kā normāla darba laika gadījumā, bet pārskata periodu, tajā nepārsniedzot normālo darba laiku.
Strādāt virsstundas nozīmē, ka darba devējs noformē rīkojumu un par šo darbu attiecīgi tiek aprēķināta darba samaksa atbilstoši Darba likuma 68. pantam. Darba devējs arī veic un atbild par darba laika uzskaiti, uzskaitot darbinieka visas nostrādātās stundas, viņa pienākums ir fiksēt visas nostrādātās stundas, virsstundas, kā arī dīkstāvi, ja tāda ir izveidojusies.
Runāt par virsstundām un to apmaksu viena mēneša ietvaros, ja ir nolīgts trīs mēnešu pārskata periods, nav pamata.
Atbilstoši Darba likuma 74. panta otrajai daļai darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību arī tad, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve). Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš šo atlīdzību nesaņem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
