“Ja ir aizdomas, ka kaimiņš izracis grāvi Jūsu īpašumā, tad nepietiek ar iesniegumu būvvaldei par aizdomām, bet ir jāiesniedz dokumenti, kas šādu rīcību pierāda un uz kuru pamata būvvalde var pieņemt lēmumus. Būvvaldes pienākums nav uz iesnieguma pamata par aizdomām doties uz attiecīgo īpašumu un mērīt, kura kaimiņa īpašuma daļā grāvis atrodas. Patiešām, to var noteikt un apstiprināt tikai mērnieks. Ja nav dokumentu, nav pamata uzsākt administratīvo lietvedību,” jautājumu komentē Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš.

Šajā gadījumā svarīgākais ir jautājums par būvniecības atļauju grāvja rakšanai. Saskaņā ar Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumiem pirms būvniecības uzsākšanas zemes īpašniekam jāiesniedz būvvaldē paskaidrojuma raksts par būvniecības ieceri un tajā jānorāda arī ziņas par zemesgabala piederību, kur paredzēta būvniecība. Tādējādi likumīgā kārtā grāvja izrakšana Jums piederošā zemesgabalā bez saskaņošanas ar īpašnieku nebūtu iespējama.

Ja tā ir būvvalde, kas nosūtījusi kaimiņam vēstuli ar prasību līdz noteiktam termiņam sakārtot dokumentus par grāvja rakšanu (no teksta tas īsti nav saprotams), tad, ja viņš to neizdarīs, būvvaldei šis objekts būtu jāapseko un jāveic normatīvajos aktos paredzētās darbības.

Ja būvvalde to nedara, varat vērsties ar pretenzijām vietējā pašvaldībā, kam pakļauta šī iestāde.