Fizisko personu datu apstrādes tiesiskos priekšnosacījumus Latvijā, tāpat kā visā ES, regulē Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679. Minētās regulas 5. pants nosaka datu apstrādes tiesiskos priekšnosacījumus, t.i., datus drīkst apstrādāt konkrētā nolūkā (ar konkrētu mērķi), ja datu apstrādei ir tiesisks pamats. Tos drīkst ievākt tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams mērķa sasniegšanai, kā arī jāņem vērā to glabāšanas ierobežojumi. Datu apstrāde regulas izpratnē ir “jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana”.

Videonovērošana (ar ieraksta saglabāšanu) ir tāda datu apstrāde, kurā dati (personas attēls, izskats u. c.) tiek iegūti tieši no datu subjekta (no fiziskās personas, kas šķērso vai atrodas videonovērošanas zonā). Tas nozīmē, ka šādos apstākļos datu apstrādes pārzinim (Jūsu darba devējam) ir jāsniedz Jums visa informācija, ko paredz regulas 13. pants. Šī informācija ir sniedzama pirms datu apstrādes uzsākšanas (respektīvi, pirms Jūs iekļūstat videonovērošanas zonā). Pamatā šādas ziņas (informācija par videonovērošanas veikšanu) tiek sniegtas brīdinājuma zīmes veidā. Ņemot vērā jautājumā uzdoto, Jums ir tiesības noskaidrot datu apstrādes mērķi, tiesisko pamatu un citus iepriekšminētos kritērijus.

Piekrišana ir tikai viens no datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem. Regulas 6. panta “a”–“f” apakšpunktā ir noteikti visi datu apstrādes tiesiskie pamati. Tas nozīmē: ja datu apstrāde ir pamatota ar citu tiesisko pamatu (piem., ar līgumu vai pārziņa leģitīmo interesi), tad šāda apstrāde ir pamatota (izpildoties regulas 5. pantā noteiktiem pamatprincipiem).

Ņemot vērā uzdotā jautājuma kontekstu, pirmšķietami secināms, ka šāda datu apstrāde nav tiesiska (ir konstatējama pārmērīga datu apstrāde), ja vien Jūs nestrādājat īpaša režīma apstākļos (piemēram, bankā, vietā, kas saistīta ar brīvības atņemšanu vai ierobežošanu, vietā, kur nepieciešama paaugstinātas drošības uzraudzība, u. tml.), kur sistemātiska darbinieka novērošana ir kritiski nepieciešama un novērošana ir vienīgais līdzeklis, kā nodrošināt darba devēja definēto vai ar ārējiem normatīvajiem aktiem noteikto mērķu sasniegšanu.

Sākotnēji Jums ir jāvēršas pie attiecīgā datu apstrādes pārziņa (sava darba devēja) nolūkā noskaidrot šādas datu apstrādes tiesisko pamatu un mērķi. Iespējams, datu apstrādes priekšnosacījumi ir atrunāti Jūsu darbavietas iekšējos darba kārtības noteikumos, privātuma politikā vai citos iekšējās darbības organizācijas tiesību aktos. 

Ja Jūs konstatējat, ka darba devējs nespēj pamatot šādas datu apstrādes nepieciešamību un tiesiskumu, Jums ir tiesības pieprasīt šādas darbības (videonovērošanu) pārtraukt.

Ja minētās darbības būs neveiksmīgas vai Jūs nesaņemsiet atbildi 30 dienu laikā, Jums ir tiesības vērsties Datu valsts inspekcijā ar motivētu iesniegumu un pierādījumiem attiecībā uz Jūsu apgalvojumiem.

Iesniegumu paraugi atrodami Datu valsts inspekcijas mājaslapā.