Balstoties uz jautājumā sniegto informāciju, nav iespējams sniegt izsmeļošu atbildi. Tāpēc, lai labāk saprastu gaidāmā bērna nepilngadīgās mātes iespējas un tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz savu bērnu, sniedzam vispārīgu informāciju.

Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Tas nozīmē, ka abi vecāki – gan māte, gan tēvs – uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi, proti, bērna likumiskie pārstāvji.

Taču atbildību par bērnu nevar uzņemties cilvēks, kurš sakarā ar nepilngadību pats vēl atrodas vecāku aizgādībā. Parasti šādā gadījumā, ja bērna māte ir nepilngadīga un nav noteikta paternitāte, bāriņtiesa saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 26. panta pirmās daļas noteikumiem lemj par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam. Visbiežāk par aizbildni kļūst mazuļa vecmāmiņa līdz meitas pilngadībai.

Ja bērna tēvs ir pilngadīgs un gatavs noteikt paternitāti, tad viņš kļūst par bērna dabisko aizbildni. Taču, lai ierakstītu bērna dzimšanas apliecībā tēva vārdu, uz dzimtsarakstu nodaļu jādodas bērna aizbildnim un bērna tēvam, jo nepilngadīgai mātei šādu tiesību nav.

Papildus informējam, ka Civillikuma 221. panta otrā daļa nosaka, ka par pilngadīgu uzskatāma arī persona, kas likumā paredzētajā kārtībā stājusies laulībā pirms astoņpadsmit gadu vecuma.  Saskaņā ar Civillikuma 33. pantā noteikto izņēmuma gadījumā ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu var doties laulībā persona, kas sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, ja laulība tiks slēgta ar pilngadīgu personu. Ja vecāki vai aizbildņi bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju, tad atļauju var dot bāriņtiesa pēc tās vietas, kur dzīvo vecāki vai aizbildņi.

Ņemot vērā to, ka bāriņtiesa saskaņā ar Bāriņtiesu likuma otrā panta pirmajā daļā noteikto ir novada vai republikas pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, risinot konkrēto situāciju, gan Jūs, gan gaidāmā bērna māte var vērsties pēc padoma bāriņtiesā.