Komercdarbību regulē Komerclikums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas. Saskaņā ar Komerclikumu tiek dibināts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram tiek paredzēta darbība attiecīgā tautsaimniecības jomā, t.sk. nekustamā īpašuma jomā, pārtikas u. tml., nevis otrādi.

Komerclikuma 153. panta otrā daļa paredz, ka par mantiskā ieguldījuma priekšmetu [sabiedrībā] nevar būt ne saistības sniegt pakalpojumus vai veikt darbu, ne paredzamā peļņa vai paredzamā darbība sabiedrībā, ne arī paredzamā darba samaksa, honorāri, dividendes un tamlīdzīgi maksājumi, ko dibinātājs vai dalībnieks var saņemt no sabiedrības.

Uzņēmējsabiedrība kļūst par juridisku personu ar tās reģistrēšanas brīdi Uzņēmumu reģistrā, un tikai pēc uzņēmējsabiedrības reģistrēšanas uzņēmējsabiedrība ir tiesīga veikt uzņēmējdarbību. Jebkura uzņēmēja galvenais saimnieciskās darbības mērķis ir gūt peļņu. Peļņu var sadalīt dividendēs vai reinvestēt uzņēmumā, lai nākotnē gūtu peļņu, ko varēs sadalīt, t.i., peļņu var gūt tikai pēc uzņēmējsabiedrības reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā un attiecīgās saimnieciskās darbības veikšanas.

Atbilstoši Komerclikuma 161. panta regulējumam dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai, dividendes izmaksājamas tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali.

Tātad uzņēmējdarbības tiesiskais regulējums nepieļauj par kaut kādu darbību veikšanu uzņēmējsabiedrības izveidošanā, nodrošināšanā u. tml. a priori izmaksāt un arī iepriekš paredzēt nākotnes dividenžu izmaksu nedz sabiedrības dalībniekam, nedz arī trešajai personai.