Dzīvojot daudzdzīvokļu namā, jāatceras, ka šāda veida dzīvesvietā būs arī kaimiņi, ar kuriem ir nepieciešams rēķināties. Visvienkāršāk ir aizliegt citai personai kādu konkrētu rīcību, vienlaikus, iespējams, vieglāk ir sākt ar savu mājokli – radot apstākļus, lai šos trokšņus nedzirdētu.

Jānorāda, ka 2014. gadā Satversmes tiesa atzina, ka Rīgas domes saistošajos noteikumos iekļautie punkti par trokšņošanas aizliegumu plkst. 23.00–8.00 neatbilst Satversmei (informāciju par tiesas spriedumu var meklēt šeit). Līdz ar to vairs nav neviena normatīvā akta, kas tiešā veidā regulētu trokšņošanu. Taču vienlaikus atgādinām – tas nenozīmē, ka pastāv visatļautība.

Kā iepriekš LV portālam norādījusi Rīgas pašvaldības policija, ja kādu traucē kaimiņu radītais troksnis, vispirms situācija ir jāpārrunā ar pašiem kaimiņiem, iespējams, tādā veidā nonāksiet pie kompromisa. Ja sarunu ceļā problēmu atrisināt neizdodas, kā tas pēc aprakstītā ir Jūsu gadījumā, tad ikvienam ir tiesības saukt pašvaldības policiju, kas katru situāciju izvērtēs. Ja apstiprināsies, ka iedzīvotājs ir tīši trokšņojis, tad sākumā kārtības sargi viņu pabrīdinās, bet atkārtota izsaukuma gadījumā jau varēs arī saukt pie atbildības par sīko huligānismu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pants par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu (sīkais huligānisms), paredz naudas soda uzlikšanu no 70 līdz 500 eiro apmērā.

Turklāt, ja trokšņošana pēc pirmā brīdinājuma vai uzreiz pēc policijas aizbraukšanas turpinās, nav jākautrējas un kārtības sargi jāsauc vēlreiz. Šādā situācijā noderēs arī citu kaimiņu sniegtās liecības.

Taču vienlaikus jāpiebilst, ka ikvienā šādā situācijā jāvērtē, vai ir pamats saukt policiju. Tīša trokšņošana parasti ir skaļas mūzikas atskaņošana, trompetes spēlēšana, bļaustīšanās u. tml.