Trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 16 Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība. To 12. punktā noteikts, ka ar mūzikas atskaņošanu un citu ar sabiedrisko kārtību saistīto trokšņa kontroli nodrošina attiecīgā pašvaldība. Ja traucējuma cēlonis, piemēram, ir kādas personas pastāvīgi radīts troksnis un nav iespējams, pārrunājot ar tā izraisītāju, problēmu novērst, iedzīvotājs ir tiesīgs izsaukt policiju, kura savas kompetences ietvaros izvērtēs konkrēto gadījumu un pieņems atbilstošu lēmumu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 167. pantu par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu (sīkais huligānisms), paredzēta naudas soda uzlikšana no 70 līdz 500 eiro apmērā. Atbildot uz līdzīgiem e-konsultāciju jautājumiem, secināms, ka pašvaldības policija parasti pirmajā reizē trokšņotājus brīdina, nākamajā soda par sīko huligānismu.

Vienlaikus ģeneratora turēšana pie mājas nav salīdzināma ar, piemēram, klavierspēli vēlā nakts stundā. Tāpēc šādā kontekstā var skatīt arī LAPK 167.¹ pantu, kas paredz par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu, fiziskajām personām brīdinājuma izteikšanu vai naudas soda uzlikšanu no 30 līdz 50 eiro apmērā, bet juridiskajām personām naudas soda uzlikšanu no 70 līdz 700 eiro apmērā. Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, paredzēts naudas sods fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 4300 eiro.

Ja trokšņošana pēc pirmā brīdinājuma turpinās, iedzīvotājam kārtības sargi jāsauc vēlreiz.