Rīgas jūras līča reņģe (jeb Intars Busulis reņģes vārdā): “Klau, cilvēki! Vispār jums ir ļoti paveicies. Jūs katru dienu atgriežat krānu un savās glāzēs saņemat tīru, gardu ūdeni. Bet man, diemžēl, šāds serviss nav pieejams. Ja gribu tīru ūdeni – man nākas paļauties uz jums, dārgie. Parasti es nebāžu spuras jūsu darīšanās, bet, kad jūsu darīšanas sāk bāzties manos ūdeņos, es nevaru klusēt. Vispār jau tie ir arī tavi ūdeņi, bet man tāda sajūta, ka tev par to nospļauties. Apģērba gabali, higiēnas preces un plastmasas plēves – pat Ziemassvētku eglītes un mašīnu riepas. Ja runa būtu par atkritumu poligonu, tad viss jau būtu kārtībā. Bet kaut kādā brīnumainā kārtā atrodas gudrīši, caur kuru tualetēm un kanalizācijām šīs lietas nonāk kopējā ūdens sistēmā. Varbūt pietiek ar šito stulbumu nodarboties – izmanto taču veselo saprātu. Un es nelūdzu nekādus brīnumus. Tikai to, lai esi atbildīgs pret ūdens resursiem, kuri nepieciešami mums visiem – pret vidi, mīļo cilvēk, kurā nedzīvo tikai tu viens.”
No visiem ūdens objektiem Latvijā tikai 35% sasniedz labu vai izcilu ekoloģisko kvalitāti. Aptuveni trešdaļa Baltijas jūras teritorijas ir “mirusi”, un zivju populācijas ir samazinājušās līdz kritiskam līmenim. Skatoties uz zivju stāvokli Latvijas ūdeņos, skaidri redzamas cilvēku rīcības sekas.
Magda Jentgena, Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja: “Mūsu upes, ezeri un jūra cieš no dažādām problēmām, ko vislabāk var izprast iepazīstoties ar zivju populāciju stāvokli. To negatīvi ietekmē gan pārzvejas, gan zivju dzīvotņu izmaiņas – ūdens ekosistēmu aizaugšana pārāk lielā slāpekļa un fosfora daudzuma dēļ, kā arī upju fiziskas izmaiņas, ko izraisa aizsprostu izbūve un hidromeliorācijas pasākumi. Tomēr, neskatoties uz nepārprotamajiem signāliem, ka situācija ir slikta, mēs to joprojām ignorējam. Tāpēc ar šo kampaņu vēlamies ļaut sadzirdēt un ieklausīties “zivju balsīs”, saucienos pēc palīdzības, jo katram no mums ir loma situācijas uzlabošanā.”
SIA “Rīgas ūdens” apkalpo lielāko daļu Rīgas un Pierīgas, nodrošinot notekūdeņu attīrīšanu gandrīz 60% Latvijas iedzīvotāju, ik gadu attīrot vairāk nekā 51 miljonu m³. Lai arī uzņēmuma attīrīšanas sistēmas nodrošina daudzpakāpju procesu, ļaujot sasniegt līdz pat 95% attīrīšanas pakāpi pirms notekūdeņu novadīšanas Baltijas jūrā aptuveni 2,4 km attālumā no krasta, ir jāsaprot, ka neviena iekārta nespēj nodrošināt pilnīgu attīrīšanu.
Publicitātes attēls.
Māris Zviedris, SIA “Rīgas ūdens” Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” vadītājs: “Viss, ko noskalojam tualetē vai izlietnē, nekur nepazūd – tas nonāk notekūdeņu sistēmās. Taču šo ūdeņu attīrīšanu būtiski sarežģī priekšmeti, kam kanalizācijā vispār nebūtu jānonāk. Piemēram, šobrīd īpaši izteikta problēma ir mitrās salvetes, uz kuru iepakojumiem ražotāji nereti norāda, ka tās noārdās. Realitātē tās nespēj sadalīties tik ātri, kādā tempā nonāk mūsu kanalizācijas sistēmās, tāpēc savelkas blīvos kamolos un aizsprosto sūknēšanas iekārtas un cauruļvadus. Turklāt pat pēc attīrīšanas to sastāvā esošās mikrošķiedras un mikrodaļiņas var nonākt Baltijas jūrā. Tāpēc sabiedrībai jāapzinās – tikai mēs paši varam ietekmēt, cik veselīgu ūdens ekosistēmu saglabāsim nākamajām paaudzēm un cik tīros ūdeņos jau šodien peldas mūsu bērni un peldamies paši!”
Lai arī situācija šobrīd ir satraucoša un problēmas ir veidojušās daudzu gadu garumā, eksperti uzsver, ka mūsu ūdenstilpes vēl ir iespējams glābt. Atjaunojot upju ekosistēmas, atbrīvojot upes no aizsprostiem un rūpējoties, lai notekūdeņu attīrīšanas sistēmās nenonāk piesārņotāji, kam tur nebūtu jānonāk, mēs varam pakāpeniski uzlabot upju un ezeru kvalitāti un atgriezt zivju populācijas Latvijas ūdeņos. Tādējādi ar konsekventu rīcību, pārdomātiem lēmumiem un sabiedrības iesaisti ir iespējams panākt reālu uzlabojumu.
Publicitātes attēls.
Kampaņa “Ja vien ūdeņi spētu runāt” ietvaros Latvijā sastopamām zivīm balsis devušas sabiedrībā zināmas personības – Zuša lomā iejuties Anatolijs Kreipāns, Rīgas jūras līča reņģes balsī runā Intars Busulis, mencas – Sanda Dejus un laša lomā Edgars Bāliņš. Kampaņas mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību un skaidrot, kā mūsu ikdienas paradumi ietekmē Latvijas ūdeņus un to iemītniekus.
Plašāka informācija par kampaņu un slavenību ierunātie video atrodami tīmekļvietnē www.udensruna.lv, kā arī Pasaules Dabas fonda un SIA “Rīgas ūdens” sociālo mediju kanālos.
Kampaņu organizē Pasaules Dabas fonds un SIA “Rīgas ūdens”, galvenie atbalstītāji – “DScreens” un “City24”.
Par Pasaules Dabas fondu
Pasaules Dabas fonds ir Latvijā reģistrēta sabiedriskā labuma organizācija, World Wide Fund for Nature (WWF) asociētais partneris, kas Latvijā darbojas kopš 1991. gada. Pasaules Dabas fonda misija ir veidot nākotni, kurā cilvēki un daba dzīvo harmonijā. Organizācijas mērķis ir dabas aizsardzība, lai saglabātu ģenētisko, sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošinātu atjaunojamo dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu tagad un nākotnē, palīdzētu samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
Par SIA “Rīgas ūdens”
SIA “Rīgas ūdens” ir lielākais ūdenssaimniecības uzņēmums Latvijā, kas nodrošina ūdens ieguvi, attīrīšanu un piegādi, kā arī notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu Rīgā un tās apkārtnē. Uzņēmuma prioritāte ir augstas kvalitātes pakalpojumu nodrošināšana, infrastruktūras attīstība un ilgtspējīga resursu izmantošana. “Rīgas ūdens” ir pirmais pašvaldības uzņēmums Latvijā, kas piesaistījis finansējumu kapitāla tirgū, un pirmais Ziemeļeiropas uzņēmums, kas emitējis obligācijas saskaņā ar Eiropas Zaļo obligāciju (EuGB) standartu.
