Saskaņā ar Krimināllikuma 56. pantu un 170. pantu izvairīšanās no uzturēšanas ir kriminālpārkāpums ar divu gadu noilguma termiņu. Ja pret personu tiek uzsākts kriminālprocess par izvairīšanos ievērot valsts iestādes lēmumu par pienākumu maksāt uzturlīdzekļus sava bērna uzturam un šī persona pēc tam turpina nemaksāt uzturlīdzekļus, kad iestājas noilgums šajā krimināllietā?
Kā skaidrots jaunākajos Krimināllikuma komentāros (U. Krastiņš, V. Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa (IX–XVII nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2018, 495. lpp.), izvairīšanās no uzturēšanas ir ilgstošs noziedzīgs nodarījums, kas ilgst visu izvairīšanās laiku, līdz vainīgais pats pārtrauc izvairīšanos no uzturēšanas. Tas tiek pārtraukts, piemēram, ar vainīgā aizturēšanu, vai arī iestājas apstākļi, sakarā ar kuriem izbeidzas uzturēšanas pienākums, piemēram, bērna pilngadība, uzturamās personas nāve. Ievērojot minēto skaidrojumu, kā arī apstākli, ka noilgumu aprēķina no dienas, kad persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kriminālatbildības noilgums iestāsies divu gadu laikā kopš brīža, kad vainīgais pats pārtrauc izvairīšanos no uzturēšanas, vai iestājas apstākļi, sakarā ar kuriem izbeidzas uzturēšanas pienākums.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
