Civillikuma 82. pants paredz iespēju atgūt pirmslaulības uzvārdu, ja persona, dodoties laulībā, savu uzvārdu tika mainījusi. Tātad, ja persona vēlas mainīt savu uzvārdu vienlaikus ar laulības šķiršanu tiesā vai pie zvērināta notāra, iespējams atgūt tikai to uzvārdu, ar kuru ir stājusies pēdējā laulībā, konkrētajā gadījumā – Žagare.

Ja laulība jau ir šķirta, bet persona saglabājusi laulātā uzvārdu, uzvārdu iespējams mainīt saskaņā ar Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā (turpmāk – likums) paredzēto regulējumu.

Likuma 2. panta pirmā daļa paredz, ka vārdu vai uzvārdu var mainīt persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un ja pastāv kāds no likuma 2. panta pirmajā daļā minētajiem iemesliem.

Paskaidrojam, ka likuma 2. panta pirmā daļa paredz vārda un uzvārda maiņu šādos gadījumos:

• vārds vai uzvārds apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā;
• persona vēlas dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu;
• persona vēlas iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu;
• persona vēlas iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā;
• persona vēlas atgūt savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, ja tas nav izdarīts, šķirot laulību, vai pēc laulības atzīšanas par spēkā neesošu;
• personai mainīts dzimums;
• viens no nepilngadīgas personas vecākiem vai abi vecāki ir notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Vēršam uzmanību, ka, mainot uzvārdu saskaņā ar likuma 2. panta pirmās daļas 5. punktu, persona var atgūt savu pirmslaulības uzvārdu Žagare.

Papildus, izvērtējot iespēju iegūt uzvārda formu Žagars, sniedzam šādu informāciju.

Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumu Nr. 114 Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju (turpmāk – noteikumi Nr. 114) 18. punkts paredz, ka latviešu valodā sieviešu uzvārdus veido un lieto ar attiecīgajām sieviešu dzimtes galotnēm. Papildus noteikumu Nr. 114 19. un 20. punkts noteic, ka, veidojot sieviešu uzvārdus, par pamatu ņem vīriešu uzvārda formu un vīriešu dzimtes galotni aizstāj ar atbilstošo sieviešu dzimtes galotni. Atbilstoši latviešu valodas gramatikas likumiem sieviešu uzvārdos nelieto vīriešu dzimtes galotnes.

Papildus noteikumu Nr. 114 23. punkts paredz, ja viena un tā paša uzvārda varianti ir dažādas dzimtes formas, uzvārdu lieto atbilstoši uzvārda īpašnieka dzimumam. Ja vīriešu dzimtes forma lietota sievietes uzvārdā, to aizstāj ar sieviešu dzimtei atbilstošu formu, piemēram, Vilks – Vilka, Zutis – Zute.

Tātad, lai gan personas dzimtas dokumentos sievietei ir norādīts uzvārds vīriešu dzimtes formā Žagars (atbilstoši normatīvajam regulējumam, kāds tas bija civilstāvokļa akta reģistrācijas brīdī), to, rakstot dokumentos, nepieciešams aizstāt ar attiecīgo sieviešu dzimtes galotni, proti, Žagare (atbilstoši šā brīža normatīvajam regulējumam par personvārdu lietošanu).

Tādējādi neatkarīgi no tā, vai uzvārds tiek mainīts vienlaikus ar laulības šķiršanu vai saskaņā ar likumā paredzēto iespēju, persona nevar iegūt uzvārdu ar vīriešu dzimtes galotni Žagars.

Atbilstoši likuma 4. panta pirmajai daļai persona, kura vēlas mainīt uzvārdu, iesniedz jebkurai dzimtsarakstu nodaļai attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda uzvārda maiņas iemeslu.

Persona, kura atrodas ārvalstī, iesniegumu iesniedz tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā (turpmāk – pārstāvniecība). Uzvārda maiņas iesniegumam ir apstiprināta veidlapa, kas atrodama Ministru kabineta 2009. gada 22. septembra noteikumos Nr. 1079 Noteikumi par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas iesniegumu veidlapu paraugiem.

Iesniedzot dzimtsarakstu nodaļai vai pārstāvniecībai uzvārda maiņas iesniegumu, ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un iesniegumam jāpievieno fotogrāfija (4,5 x 3,5 cm), kā to noteic likuma 5. panta pirmā un otrā daļa.

Saskaņā ar likuma 5. panta trešo daļu nodaļa no citām dzimtsarakstu nodaļām pieprasa iesnieguma izskatīšanai nepieciešamos dokumentus:

• izrakstu no dzimšanas reģistra par personas dzimšanu;
• izrakstu no laulību reģistra, ja persona ir laulībā;
• izrakstu no laulību reģistra, kas apliecina laulības šķiršanas faktu vai laulības atzīšanu par spēkā neesošu;
• izrakstu no dzimšanas reģistra par bērna dzimšanu, ja personai ir nepilngadīgs bērns;
• citus vārda vai uzvārda maiņai nepieciešamos dokumentus.

Ja kāds no reģistriem ir sastādīts ārvalstī, tad persona, iesniedzot iesniegumu, uzrāda uz šo ārvalstīs sastādīto reģistru pamata izdotos dokumentus. Dokumentam, kurš izdots ārvalstīs, jāpievieno Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumi Nr. 291 Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā) sastādīts tulkojums vai notariāli apliecināts tulkojums atbilstoši Valsts valodas likuma 10. panta trešajai daļai.

Par uzvārda maiņu maksājama valsts nodeva, kas saskaņā ar likuma 9. panta pirmo daļu ir 71,14 eiro. Likuma 9. panta otrā daļa paredz, ka persona no valsts nodevas atbrīvojama, ja maina vārdu vai uzvārdu (vārdu un uzvārdu) šā likuma 2. panta pirmās daļas 7. punktā minētajā gadījumā, tas ir, ja viens no nepilngadīgas personas vecākiem vai abi vecāki ir notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kā arī, ja pašreizējo tautības ierakstu vēlas mainīt pret tautības ierakstu “lībietis (līvs)”.

Saskaņā ar likuma 7. panta pirmo daļu dzimtsarakstu nodaļa uzvārda maiņai nepieciešamos dokumentus nosūta departamentam lēmuma pieņemšanai par atļauju vai atteikumu uzvārda maiņai.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajai daļai, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde (konkrētajā gadījumā departamenta direktore) pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Minētais lēmums adresātam tiek nosūtīts pa pastu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta otrajai daļai.

Saskaņā ar likuma 10. pantu lēmums par uzvārdu 30 dienu laikā pēc tam, kad tas ir stājies spēkā, jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai saņemtu jaunu personu apliecinošu dokumentu.

Valsts nodevas apmēri par personu apliecinoša dokumenta maiņu ir noteikti Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 133 Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu. Ja nepieciešama detalizēta informācija par personu apliecinoša dokumenta maiņu, aicinām vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē Čiekurkalna 1. līnijā 1, k-3, tālrunis: 8300, e-pasts: pmlp@pmlp.gov.lv.