Ēka, kas saistīta ar zemi (kurai ir pamati), atbilstoši Civillikuma  968. panta nosacījumiem atzīstama par tās daļu. Un viss, kas zemes īpašniekam šādā  gadījumā teorētiski būtu jāveic, ir būves pirmreizējā uzmērīšana un būvprojekta izstrāde, kas uzsākama ar būvatļaujas saņemšanu un noslēdzas ar ēkas nodošanu ekspluatācijā. Gadījumā, ja ēkas nodošanai ekspluatācijā pēc būvatļaujas saņemšanas ir kādi šķēršļi, var saņemt izziņu par būvi un to var ierakstīt zemesgrāmatā arī kā jaunbūvi.

Ievērojot Civillikumā noteikto pienākumu atlīdzināt citām personām nepieciešamos izdevumus (CL 968., 969., 970., 973. p.) tur norādītos gadījumos, kad tās veikušas būvniecību uz svešas zemes, kā arī likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 13. pantā, 14. pantā paredzētos izņēmuma gadījumus, kad uz svešas zemes esošas ēkas atzīstamas par atsevišķu īpašuma objektu (tādu, uz kuru zemes īpašnieks nevar pretendēt kā uz zemes gabala daļu), kas biežāk dabā sastopami kā līdz 1992. gada 1. septembrim īpašumā iegūtas celtnes un privatizēti būvobjekti, saprātīgi būtu saņemt detalizētu konsultāciju.