Atbilde sagatavota, pieņemot, ka jautājums ir par to, kādi dokumenti ir nepieciešami, lai apliecinātu, ka bērna tēvs atļauj bērnam dzīvot ārzemēs kopā ar māti.

Civillikuma 177. pantā ir noteikts, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam). Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu. Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle. Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.

Savukārt Civillikuma 178. pantā noteikts, ka kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi. Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.

Apkopojot minēto, bērns, lai gan ikdienā dzīvo ar māti, ir abu vecāku kopīgā aizgādībā. Tas nozīmē, ka lēmums, vai bērns drīkst ar māti kopā pārcelties uz ārzemēm, ir jāpieņem vecākiem kopīgi. Ja tēvs tam piekrīt, nekādi papildu dokumenti nav nepieciešami. Ja bērna tēvs ir pret to, ka bērns pārceļas uz ārzemēm kopā ar māti, saskaņā ar Civillikumā un Civilprocesa likumā noteikto vecāku strīds, kas saistīts ar bērna dzīvesvietas un saskarsmes tiesības izmantošanas kārtības noteikšanu, risināms, iesniedzot prasības pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā. Normatīvie akti neparedz citus strīdu regulēšanas mehānismus. Risinot jautājumu tiesā, vecākiem ir jārēķinās, ka tiesvedības process var būt ilgstošs.