Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Minētā likuma 2. pants nosaka personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, kā arī deklarējamo ziņu apjomu un uzskaites kārtību. Likums attiecas uz personām, kuru dzīvesvieta ir Latvijas Republikā, turklāt dzīvesvietas deklarēšanas fakts vēl nerada civiltiesiskas saistības. Proti, dzīvesvietas deklarēšana neietekmē īrnieka un izīrētāja saistības un ir domāta valsts un pašvaldības iestāžu saziņai ar iedzīvotājiem.

Ja Jūsu draugs jau septiņus mēnešus šobrīd norādītās deklarētās dzīvesvietas īpašumā nedzīvo, jādomā, ka viņš ir mainījis savu dzīvesvietu. Tādā gadījumā Jūsu drauga pienākums bija mēneša laikā, kopš viņš pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē vai elektroniski valsts pārvaldes pakalpojumu portālā “Latvija.lv”. Deklarējot dzīvesvietu, ziņas par personas iepriekšējo dzīvesvietas adresi Iedzīvotāju reģistrā automātiski aizstāj ar ziņām par jauno dzīvesvietas adresi.

Savukārt īrnieka un izīrētāja tiesiskās attiecības regulē īres līgums, nevis dzīvesvietas deklarēšana. Sīkāku informāciju ir grūti sniegt, jo no jautājuma nav saprotams, vai vispār ir bijis īres līgums, kādi tajā bijuši nosacījumi, tāpat nav zināms, vai tas ir atsaukts vai beidzies. Ja īres līgums ir spēkā, arī tajā atrunātie nosacījumi un maksāšanas kārtība vēl arvien ir spēkā.