Precīzi noteikti kritēriji atzīmju noapaļošanai starp diviem vērtējumiem izglītības normatīvos nav noteikti, skaidro Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Mācību sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtētājs (skolotājs), ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un skolā īstenoto izglītības programmu.

Tomēr, lai sniegtu atbalstu izglītības iestādēm un pedagogiem, kā arī veicinātu vienotu izpratni, IKVD aicina katrā izglītības iestādē noteikt vienotu sekmju vērtēšanas kārtību visos mācību priekšmetos.  “Izglītības iestādē jānosaka vienoti nosacījumi un kritēriji izglītojamo semestra un gada vērtējuma izlikšanai mācību priekšmetā, piemēram, jānosaka semestra vidējā vērtējuma noapaļošanas principi,” norāda IKVD. “Izglītojamam jāzina un jāizprot vērtēšanas kritēriji, savukārt pedagogam jāspēj tos izskaidrot un pamatot.”

Ja vecākiem vai skolēniem rodas jautājumi, piemēram, par mācību sasniegumu vērtēšanas principiem un vērtējumu uzlabošanas iespējām, būtu vēlams vispirms uzzināt, vai skolā izstrādāta iekšējā kārtība par mācību sasniegumu vērtēšanu, un lūgt ar to iepazīstināt.

Jautājumu vai nesaprašanās gadījumā IKVD aicina skolēna vecākus vai pašu skolēnu vispirms vērsties pie konkrētā mācību priekšmeta pedagoga vai skolas direktora, savukārt gadījumā, ja risinājumu neizdodas atrast, – pie pašvaldības izglītības speciālista (pašvaldības izglītības pārvaldes) vai IKVD ar lūgumu izvērtēt konkrēto gadījumu.

Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipus un kārtību pamatizglītībā, kā arī mācību sasniegumu vērtēšanu 10 ballu skalā nosaka valsts pamatizglītības standarts – MK noteikumu Nr. 468 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” 4. daļa “Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība”.