E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 15688
Lasīšanai: 6 minūtes
1
1

Vai jāsaskaņo žoga nomaiņa

J
jautā:
12. novembrī, 2018
Kristīne

Esmu iegādājusies savā īpašumā nelielu zemes gabalu, kuru iepriekšējie saimnieki nebija īpaši kopuši, līdz ar to bija jānomaina iepriekšējais žogs. Žogu nomainījām, un tagad ir jautājums: vai nomaiņa bija/ir (ja nav par vēlu) jāsaskaņo ar būvvaldi, ja žogs atrodas tajā pašā vietā? Kā arī uzcelta jauna siltumnīca, ap 13 kvadrātmetriem, – vai arī tas jāsaskaņo ar būvvaldi? Kādi dokumenti jāiesniedz saskaņošanai ar būvvaldi?

A
atbild:
22. novembrī, 2018
Inese Helmane
LV portāls
Jelgavas novada pašvaldības būvvalde
Māris Ārgalis, arhitekts

Siltumnīcu būvniecības process ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, un prasības tām tiek nodalītas atbilstoši paredzētajam ēkas ekspluatācijas laikam un tās atrašanās vietai. Proti, siltumnīcām, kuras paredzēts ekspluatēt līdz vienam gadam un kas atradīsies privātajā teritorijā (ārpus publiskās ārtelpas), nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti (nav jāsaskaņo ar būvvaldi), kā arī tām nav nepieciešams veikt kadastrālo uzmērīšanu un reģistrēt īpašumtiesības zemesgrāmatā.

Arī gatavas saliekamas polikarbonāta siltumnīcas būvniecībai (novietošanai) savā zemesgabalā, kuru plānots ekspluatēt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu, un kura neatradīsies konstanti vienā un tajā pašā vietā, nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, ja tā atbilst Ēku būvnoteikumu 7.6. apakšpunktā minētajiem kritērijiem – tā ir pirmās vai otrās grupas vienstāva ēka bez pamatiem (piemēram, siltumnīca, nojume, lapene, paviljons) vai pamatne nav dziļāka par 30 centimetriem, atrodas ārpus publiskās ārtelpas (privātā teritorijā) un to nojauc līdz ekspluatācijas termiņa beigām (nepārsniedzot vienu gadu).

Savukārt siltumnīcām, kuras paredzēts ekspluatēt ilgāk par vienu gadu (patstāvīgi) vienā un tai pašā vietā, ir nepieciešams sagatavot attiecīgus dokumentus un tos saskaņot būvvaldē. Dokumentu sastāvs būs atkarīgs no siltumnīcas lieluma:

  • grupas siltumnīcas (pilsētā līdz 25 m², ārpus pilsētu un ciemu teritorijām – 60 m²) būvniecībai būvvaldē jāiesniedz paskaidrojuma raksts (Ēku būvnoteikumu 1. pielikums) un 22. punktā minētie dokumenti;
  • lielākām siltumnīcām jāiesniedz būvprojekts minimālā sastāvā (Ēku būvnoteikumu 28. punkts) un jāsaņem būvatļauja.

Par žoga būvniecību: ja būvniecība nav publiskā teritorijā, žoga izbūvei kā labiekārtojuma elementam būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama. Taču atsevišķu labiekārtojuma elementu būvdarbi jāveic, saskaņojot tos ar zemes gabala īpašnieku, būves īpašnieku vai, ja tāda nav, ar zemes gabala, būves tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas. Līdz ar to par žoga risinājumu un tā novietni jāvienojas ar kaimiņu un apgrūtinājumu/aizsargjoslu uzlicējiem. Ja teritorija atrodas ciema teritorijā un ielai noteiktas sarkanās līnijas, tā novietnei jābūt pa sarkano līniju.

Papildus tam jāievēro apbūves noteikumu prasības:

4.18. Prasības žogiem un prettrokšņu sienām.

4.18.1. Ciemu teritorijās gar ielu žogu atļauts ierīkot pa zemesgabala robežu, ja tā sakrīt ar ielas sarkano līniju, ievērojot noteikumu prasības redzamības nodrošināšanai. Žoga trase un vizuālais izskats jāsaskaņo būvvaldē.

4.18.2. Gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm žogu atļauts veidot ne tuvāk par tauvas joslas robežu. Žoga trasējums jāsaskaņo būvvaldē.

4.18.3. Žogus starp blakus esošiem nekustamajiem īpašumiem savrupmāju apbūves teritorijās ierīko pa zemesgabala robežu. Tie jāizbūvē un jāuztur kārtībā, īpašniekiem savstarpēji vienojoties.

4.18.4. Daudzstāvu dzīvojamo namu kvartālos zemesgabala nožogošana atļauta gadījumos, ja teritorijai ir izstrādāts un spēkā stājies detālplānojums, kas nosaka prasības žoga ierīkošanai, kā arī, ja netiek ierobežota transporta un gājēju plūsma. Žoga trase un vizuālais izskats jāsaskaņo būvvaldē.

4.18.4.1. Ciemu teritorijās:

  • žogiem gar ielu viena kvartāla robežās jābūt vienā augstumā;
  • maksimālais žoga augstums ir 1,5 m no zemes virsmas un žoga caurredzamība ne mazāka par 30%. Speciālos gadījumos (sporta, ražošanas u. tml. objektiem) ar pašvaldības akceptu atļauts būvēt augstākus žogus;
  • dzīvžogu kā robežžogu atļauts veidot ne tuvāk par 1 m no blakus esošā nekustamā īpašuma robežas (stādāmā materiāla ass), un tā maksimālais augstums ir 2 m, izņemot gadījumus, kad saņemta blakus esošā īpašuma īpašnieka rakstiska piekrišana.

4.18.4.2. Ciemu teritorijās un gar autoceļiem nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogos.

4.18.5. Žogu konstrukcijām gar meliorācijas novadgrāvjiem jābūt viegli transformējamām un nojaucamām.

4.18.6. Prettrokšņa sienas nepieciešamību nosaka plānošanas un arhitektūras uzdevumā.

4.18.7. Reklāmu un sludinājumu izvietošana uz žogiem ir pieļaujama, tikai saskaņojot ar pašvaldību.

4.18.8. Nekustamā īpašuma īpašniekiem jānodrošina žoga uzturēšana tehniskā un vizuālā kārtībā.

4.18.9. Būvlaukumi (izņemot savrupmāju) un avārijas stāvoklī esošas būves jānorobežo ar pagaidu žogiem, kuru trase un risinājums jāsaskaņo būvvaldē.

4.18.10. Ielu rekonstrukcijas gadījumā jānodrošina žoga pārcelšana ne tuvāk par ielas sarkano līniju.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 26 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU