Maksātnespējas kontroles dienests skaidro:

1. Darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem regulē likums “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” un Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumi Nr. 995 “Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 995).
2. Likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 4. un 5. pantā noteikti darbinieku prasījumu veidi un periodi, par kādiem no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apmierināmi no darba tiesiskajām attiecībām izrietoši darbinieku prasījumi, tajā skaitā darba samaksa, atlīdzība par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzība par cita veida apmaksātu prombūtni un atlaišanas pabalstu.

Atbilstoši likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 5. panta pirmās daļas 1. un 3. punktā noteiktajam no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apmierina darbinieku prasījumus saistībā ar darba samaksu un atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās.

Minētā likuma 5. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apmierina darbinieku prasījumus saistībā ar atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības iegūtas 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās, savukārt darbinieku prasījumus saistībā ar atlaišanas pabalstu apmierina Darba likumā noteiktajos gadījumos, uz kuru tiesības iegūtas ne agrāk kā 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās.

Saskaņā ar likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 2. panta pirmo daļu darba devēja maksātnespējas gadījums iestājas dienā, kad tiesa darba devējam pasludinājusi juridiskās personas maksātnespējas procesu.

No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda var apmierināt tikai noteikta veida darbinieku prasījumus par ierobežotu laika periodu pirms darba devēja maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Ievērojot minēto, no darbinieku prasījumu garantiju fonda nav sedzami tie darbinieku prasījumi, kas ir radušies pēc darba devēja maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Nodarbinātības valsts aģentūra skaidro:

1. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 10. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka tiesības uz bezdarbnieka statusu pēc reģistrēšanās NVA ir [..] personai, kura nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”), kas nozīmē – kamēr darba tiesiskās attiecības ar uzņēmumu nav izbeigtas, persona neatbilst bezdarbnieka statusa piešķiršanas kritērijiem un nevar pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, jo saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”  3. panta pirmo daļu tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām, kuras Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu.
2. Maksātnespējas likuma 64. panta pirmās daļas 2. punktā ir noteikts, ka pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators ne vēlāk kā līdz mantas pārdošanas plāna vai ziņojuma par mantas neesamību sastādīšanai lemj par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā, ja šīs darbības turpināšana ir ekonomiski pamatota, vai par tās izbeigšanu.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 67. panta 6. punktu administratoram pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas papildus šajā likumā noteiktajām vispārīgajām administratora tiesībām ir tiesības iecelt amatpersonas parādnieka pārvaldes darba veikšanai un noteikt to kompetenci, pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

Maksātnespējas likuma 103. panta pirmajā daļā noteikts, ka pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir tiesības uzteikt darba līgumu ar parādnieka darbinieku. Šajā gadījumā par darba līguma uzteikuma tiesisko pamatu uzskatāmi Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. un 10. punkta noteikumi un netiek piemēroti Darba likuma 103. panta pirmās daļas 3. punkta noteikumi par darba līguma uzteikšanas termiņu. Ja darbinieks noslēdzis darba koplīgumu, administratoram ir tiesības nepiemērot tā normas par darba līguma uzteikumu, tajā skaitā ar uzteikumu saistītām izmaksām.

Maksātnespējas likuma 11. panta otrajā daļā noteikts, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas ir administratora atlīdzība un izdevumi, kas rodas, nodrošinot juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi, savukārt Maksātnespējas likuma 170. panta otrajā daļā noteikts, kas iekļaujams juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumos.

Līdz ar to maksātnespējas procesa administrators pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas lemj par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu, kā arī par rīcību ar maksātnespējīgā darba devēja darbiniekiem, tai skaitā tiem, kuri pieņemti darbā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

Gadījumā, ja administrators ir pieņēmis lēmumu turpināt parādnieka saimniecisko darbību, kā arī turpināt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, darbinieka prasījumi ir iekļaujami maksātnespējas procesa izmaksās, kas administratoram jāsedz no parādnieka naudas līdzekļiem.

Secināms, ka darbinieku prasījumi saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai ir kreditora prasījumi, kurus administrators atzīst un iekļauj kreditoru prasījumu reģistrā un ko ir iespējams segt no darbinieku prasījumu garantiju fonda, savukārt, ja darba tiesiskās attiecības nav izbeigtas līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai un darbinieks tiek faktiski nodarbināts, darba tiesisko attiecību prasījumi, kas radušies pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, kļūst par maksātnespējas procesa izmaksām, kuras jāsedz administratoram.

3. Nav pieļaujama situācija, ka darba devējam ir pasludināts maksātnespējas process, kurā darbinieks faktiski netiek nodarbināts, bet nav atbrīvots trīs gadus.

Maksātnespējas likuma 176. panta pirmajā daļā noteikts, ka kreditors, komercsabiedrība (tiesiskās aizsardzības procesā), fiziskā persona (šīs personas maksātnespējas procesā), parādnieka pārstāvis (juridiskās personas maksātnespējas procesā) vai trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, var iesniegt Maksātnespējas kontroles dienestam sūdzību par administratora vai tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošās personas rīcību.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 174.1 panta 2. punktam, lai īstenotu šā likuma 173. pantā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, Maksātnespējas kontroles dienests izskata sūdzības par administratora rīcību, izņemot tos likumā noteiktos gadījumus, kad sūdzības par administratora lēmumiem izskatāmas tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta.

Maksātnespējas likuma 175. panta pirmās daļas 2. punktā norādīts, ka Maksātnespējas kontroles dienests pieņem lēmumus par administratora rīcību maksātnespējas procesā vai pildot tam šajā likumā noteiktos vispārējos pienākumus, kā arī par tiesiskā pienākuma uzlikšanu pārkāpuma konstatēšanas gadījumā.

Ievērojot minēto, ja trīs gadus pēc darba devēja maksātnespējas procesa pasludināšanas darbinieks faktiski netiek nodarbināts, bet maksātnespējas procesa administrators nav uzteicis darba līgumu ar parādnieka darbinieku, tad darbinieks ir tiesīgs iesniegt Maksātnespējas kontroles dienestā sūdzību par administratora rīcību.