Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 19. pantu pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kas prettiesiskas darbības vai bezdarbības laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, nav varējusi apzināties savu darbību vai to vadīt hroniskas gara slimības, pārejošu gara darbības traucējumu, plānprātības vai citāda slimīga stāvokļa dēļ.

Tātad saskaņā ar likumu darba nespēja, gultas režīms slimības laikā vai piešķirtā invaliditāte nav pamats personas atbrīvošanai no administratīvā soda, tostarp arī no aresta izciešanas, – šie apstākļi neiespaido lēmuma izpildi par administratīvo arestu.

Personai, kam piemērots administratīvais arests, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā ir jāierodas policijā un jāizcieš sods. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka soda izciešanai personu var nogādāt piespiedu kārtā, līdz ar to ļoti nepiemērotā laikā.

LAPK 317. pants nosaka lēmuma par administratīvo arestu izpildes termiņus: “Lēmumu par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un lēmums nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums. Ja apelācijas instances tiesa nolēmumu paziņo saīsinātā formā un pilnu nolēmumu sastāda vēlāk, administratīvo arestu izpilda pēc nolēmuma paziņošanas saīsinātā formā. Lēmumu par administratīvo arestu izpilda divu gadu laikā no lēmuma par administratīvo arestu nodošanas izpildei.”

Ja divu gadu laikā no lēmuma par administratīvo arestu nodošanas izpildei persona nav izcietusi noteikto sodu, iestājas noilgums.

Tas nozīmē, ka aresta izpildei cilvēks var pieteikties, zināmā mērā to saskaņojot ar soda izciešanai izdevīgāko laiku. Administratīvo arestu personas izcieš īslaicīgās aizturēšanas vietās, kas nereti mēdz būt pārpildītas, tādēļ soda izciešanas laiku vēlams saskaņot ar policiju.