Protesta akcijas iemesls ir valdības konkrētas un finansiāli nodrošinātas rīcības trūkums veselības aprūpes krīzes novēršanai. Lai gan LVSADA bija iesniegusi iebildumus un pieteikusi dalību Ministru kabineta 8. septembra sēdē, tās pārstāvji pirms jautājuma izskatīšanas tika atslēgti no attālinātās sēdes, liedzot iespēju paust viedokli un aizstāvēt veselības nozarē strādājošo intereses.
“Ja veselības aprūpes darbinieki netiek uzklausīti pie lēmumu pieņemšanas galda, savu prasību paudīsim pie Ministru kabineta. Šis protests ir par pieejamu veselības aprūpi, nozares darbinieku nākotni un ikviena cilvēka dzīvību – Tavu un manu,” uzsver LVSADA priekšsēdētāja Līga Bāriņa.
“Pēc ekonomistu aprēķiniem no hroniski nepietiekama veselības aprūpes finansējuma Latvijas tautsaimniecība ik gadu cieš zaudējumus no 800 miljoniem līdz pat 1 miljardam eiro,” norāda LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns, “zaudējumi saistībā ar priekšlaicīgo mirstību un novēršamajām slimībām ir 400–500 miljoni, no garajām rindām un ielaistajām slimībām – 250–300 miljoni, zāļu pieejamības trūkuma – 100-150 miljoni, no cilvēkresursu aizplūšanas – 40-50 miljoni. Šīs situācijas neuzlabošana izmaksā ārkārtīgi dārgi sabiedrībai, valstij un arī valdībai.”
Eiropas Komisijas 2026. gada ziņojums par Latviju skaidri apliecina, ka ilgstoši nepietiekamais publiskais finansējums ierobežo veselības aprūpes pieejamību, palielina pacientu personīgos maksājumus un padziļina nevienlīdzību. Komisija norāda arī uz kritisku cilvēkresursu trūkumu, darbinieku novecošanu, zemu atalgojumu un pārmērīgu darba slodzi. Līdzīgi secinājumi lasāmi arī OECD ziņojumā. Tātad veselības aprūpes problēmas ir ne tikai zināmas Latvijas valdībai, bet tās atkārtoti konstatējušas arī starptautiskas institūcijas.
Eiropas Komisijas dati liecina, ka 2025. gadā 7,6% Latvijas iedzīvotāju nepieciešamo medicīnisko palīdzību nesaņēma, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedzot Eiropas Savienības vidējo rādītāju 2,4%. Galvenie iemesli ir garās rindas un nespēja samaksāt par pakalpojumu. Pacientu tiešie maksājumi veido 35,1% no veselības aprūpes izdevumiem, kamēr Eiropas Savienībā vidēji tie ir aptuveni 15%. Tas nozīmē, ka valsts nepietiekamo finansējumu arvien lielākā mērā sedz pats pacients.
LVSADA norāda, ka slimnīcu tīkla pārveidošanu nedrīkst īstenot kā mehānisku gultu, nodaļu vai pakalpojumu samazināšanu. Pirms jebkurām izmaiņām jābūt skaidri noteiktam, kur un cik ātri pacients saņems palīdzību, kā tiks nodrošināta neatliekamā palīdzība, pacientu pārvešana, nepieciešamie speciālisti un diennakts uzņemšana.
Īpaši apdraudēta ir primārā veselības aprūpe. Eiropas Komisija uzsver ģimenes ārstu novecošanu, lielo darba slodzi un nepieciešamību stiprināt primāro aprūpi, jo tā ļauj slimības atklāt agrāk, samazina nevajadzīgu hospitalizāciju un ilgtermiņā ietaupa valsts līdzekļus. Veselības ministrijas aprēķinos primārās aprūpes vajadzībām paredzēti tikai aptuveni 22,9 miljoni eiro. Ar to nepietiek, lai nodrošinātu ģimenes ārstu prakšu pēctecību, komandas paplašināšanu un vienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem visā Latvijā.
MK noteikumos Nr. 851 māsas palīgam un medicīnas asistentam noteiktā zemākā mēnešalga ir 863 eiro, kas ir tikai par 43 eiro lielāka nekā 2027. gadā plānotā minimālā alga. Māsai noteikti 1189 eiro, lai gan Latvijā māsu ir aptuveni uz pusi mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Minimālās algas celšana ir pareiza un nepieciešama, taču koalīcija izvairās skatīties patiesībai acīs, bez samērīga veselības aprūpes darbinieku atalgojuma pieauguma trūkums tikai padziļināsies.
LVSADA pieprasīja darba samaksas pieaugumu par 30%, bet, meklējot kompromisu, piekrita 25,4%. Pēc LVSADA pieprasījuma Veselības ministrija aprēķināja, ka tam nepieciešami 228,7 miljoni eiro. Ja valdība šo finansējumu nepiešķirs, mediķu atalgojums pret vidējo algu valstī noslīdēs līdz 2018. gada līmenim. Sekas būs skarbas: vēl lielāks darbinieku trūkums, slēgti pakalpojumi un pacienti, kuri palīdzību nesagaidīs.
