Pie notāra ar lūgumu uzsākt mantojuma lietu var vērsties tikai tās personas, kuras ir tiesīgas pretendēt uz mantojumu. Tie ir laulātais un radinieki uz likumiskās mantošanas pamata vai persona, kuru par savu testamentāro mantinieku (testamentā) vai līgumisko mantinieku (mantojuma līgumā) iecēlis mantojuma atstājējs. Ja persona, vēl dzīva esot, nav slēgusi mantojuma līgumu vai arī nav taisījusi testamentu, tad pēc viņas nāves mantošana notiek pēc likuma saskaņā ar Civillikumā norādīto mantošanas kārtību.

Latvijā valsts ir noteikusi pieteikšanās sistēmu mantojumam – katram mantiniekam, kurš vēlas mantot, pašam jānāk pie notāra un jāpiesakās. Notārs nemeklē iespējamos mantiniekus, tikai apzina tos, kurus norādījis viens no tiem mantiniekiem, kurš uzsācis mantojuma lietu. Tas nozīmē – ja pieteikties mantojumam devies tikai viens mantinieks, viņam jānorāda arī visi citi iespējamie zināmie mantinieki – māsas, brāļi, mazbērni u. c.

Piekritību, kārtojot mantojuma lietu un izvēloties notāru, nosaka likums. Ja mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Rīga, tad var iet pie jebkura Rīgas notāra, ja tā ir bijusi Kurzemē, Latgalē vai Zemgalē, – attiecīgi pie notāriem, kas praktizē konkrētās apgabaltiesas teritorijā. Ja mantojuma atstājēja deklarētā dzīvesvieta nav zināma, tad otrs kritērijs ir mantas atrašanās vieta. Ja, piemēram, nekustamais īpašums ir Talsos, jāiet pie kāda no Kurzemes apgabaltiesas notāriem.