Vaicāts par pieļautas prettiesiskas faktiskās rīcības (visticamāk, Valsts zemes dienesta vai zemes ierīkotāja kļūdas) seku atlīdzinājuma veidu. Mantinieks ir tiesīgs pieteikt tādu lūgumu. Svarīgi izvērtēt vēl pirms lūguma pieteikšanas atbildīgajai institūcijai Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 6. pantā norādītās cēloņsakarības, kas radījušas norādītās sekas, lai noteiktu atbildīgo institūciju un iespējas atbilstoši vaicātāja interesēm saņemt kompensācijā brīvu zemi.

Ja zemes gabals jau ir kompensācija vai no kvadrātmetru skaita apmaksāts pirkums, trūkstošā platība ir jāatlīdzina, turpretī citos gadījumos tiesīgajai personai būtu jāpamato, kā platības atšķirības ietekmē tās ieceru īstenošanu atbilstoši tiesiskajai paļāvībai. Ja lēmums ir bijis par individuāli noteikta īpašuma iegūšanu tā vēsturiskajās robežās, platības samazinājums zemes izmantošanu, visticamāk, ietekmē nebūtiski un atbildīgo institūciju kļūda var tikt atzīta arī par mazsvarīgu. Tāpat, izvērtējot savu atlīdzinājuma lūgumu, jāņem vērā ne vien dabā neiegūtās zemes vērtība, bet arī tas, kā tas ietekmē ar lēmumu piešķirtā zemes īpašuma vērtību.

Ievērojot to, ka par īpašumā piešķirto zemes gabalu tiesīgā persona ir maksājusi nodokļus, pie tam par lielāku zeme platību, tā ir tiesīga lūgt nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu par pēdējiem trijiem gadiem. Šādas tiesības izriet no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16. panta 6. punkta un 23. panta 51. daļas. Raugoties no īpašuma atrašanās vietas un pārmaksātā nodokļa apmēra, atsevišķi vērtējams, vai pārmaksātais nodoklis par iepriekšējo periodu pieprasāms atlīdzināšanai Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā paredzētajā kārtībā.