Darba algu var noteikt gan bruto, gan neto izteiksmē. Darba likums noteic, ka darba samaksu norāda darba līgumā. Tātad parakstītajā līgumā ir norādīta alga un tas, vai tā ir neto (uz rokas) vai bruto.

Savukārt nodokļu normatīvie akti nereglamentē un neierobežo darba tiesisko attiecību jautājumus, bet tajos ir noteikta kārtība, kādā piemēro nodokļu atvieglojumu. Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikts, ka pirms darbinieka ienākuma aplikšanas ar algas nodokli no mēneša ienākuma tiek atskaitīti:

• valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;
• mēneša neapliekamais minimums;
• maksātājam paredzētie atvieglojumi, tajā skaitā par apgādībā esošām personām.

Neto darba samaksa ir samaksa, kas tiek aprēķināta, no bruto darba samaksas atņemot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko maksā darbinieks, un iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Darba devējs var piemērot atvieglojumus par apgādājamiem tikai tad, ja informācija par apgādājamiem darbinieka elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā ir norādīta. Atzīmes savā nodokļa grāmatiņā var izdarīt tikai pats nodokļu maksātājs.

Ja ir neskaidrības par darba samaksu un bruto algu, kas ir svarīga arī sociālās apdrošināšanas iemaksām, jālūdz, lai darba devējs izskaidro darba samaksas noteikumus.

Darba likuma 71. pants nosaka: izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot.