Krimināllikuma 56. pants paredz, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājis šāds laiks:

• divi gadi no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas;
• pieci gadi no mazāk smaga nozieguma izdarīšanas dienas;
• desmit gadi no smaga nozieguma izdarīšanas dienas;
• piecpadsmit gadi no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu.

Noilgums krāpšanas lietā ir atkarīgs no krāpšanas kvalificējošo pazīmju esamības vai neesamības, kas attiecīgi ietekmē nozieguma smaguma pakāpi. Proti, krāpšanas lietā noilgums var būt no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, skaitot no dienas, kad persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, līdz apsūdzības izsniegšanai vai oficiālā izdošanas lūguma paziņošanai apsūdzētajam, ja apsūdzētais uzturas citā valstī un izsludināta viņa meklēšana.