Nē, atteikties no paternitātes pie notāra nav iespējams, taču pie notāra var noformēt piekrišanu adopcijai.  Neskatoties uz to, Latvijā ir noteikta adopcijas kārtība un to nav iespējams apiet. Civillikuma 171. pants paredz, ka adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz to apstiprina tiesa. Savukārt bāriņtiesa lemj, vai adopcija ir bērna interesēs, un vienlaikus ar savu lēmumu izsniedz adoptētājam dokumentus iesniegšanai tiesā.

Jāsāk ar to, ka, lai cits vīrietis varētu adoptēt bērna mātes bērnu, viņai ar šo cilvēku ir jābūt laulībā. Bērna adopcijai ir jāpiekrīt arī bērna juridiskajam tēvam, kas ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā, kā arī pašam bērnam, ja viņš ir sasniedzis 12 gadu vecumu. Civillikuma 169. panta trešā daļa paredz, ka piekrišanu adopcijai tās dalībnieki bāriņtiesai izsaka personīgi vai arī iesniedz to notariāla akta formā vai ar bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu.

Procesuālā Adopcijas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 111. Atbilstoši šo noteikumu 12. un 13. punktam adoptētājs (šajā gadījumā bērna mātes laulātais) adopcijas pieteikumu iesniedz savas dzīvesvietas bāriņtiesā, pievienojot šādus dokumentus:

• pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir;
• laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;
• dokumentu, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;
• izziņu par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
• dzīves aprakstu (CV);
• izziņu par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.

Ja bērns dzīvo adoptētāja ģimenē, bāriņtiesa adoptētāju var atbrīvot no nepieciešamības iesniegt 1., 2. un 3. punktā minētos dokumentus. Ja bāriņtiesa adoptētāju atbrīvo no dokumentu iesniegšanas, to norāda lēmumā.

Ja adoptē otra laulātā bērnu, adoptētājs pieteikumam pievieno adoptējamā dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), izziņu par adoptējamā veselības stāvokli, bērna bioloģisko vecāku piekrišanu adopcijai (vai dokumentu, kas apliecina, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem: otrs vecāks ir miris; otra vecāka dzīvesvieta nav zināma; otram vecākam likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības).

Pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un veic ģimenes izpēti, tai skaitā:

• izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu;
• noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;
• pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju;
• nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai.

Bāriņtiesa ne ilgāk kā sešus mēnešus veic adoptētāja ģimenes izpēti, ja nepieciešams, lūdzot speciālistu konsultāciju. Izņēmuma gadījumā bāriņtiesa ģimenes izpēti var veikt īsākā laikā, to īpaši motivējot lēmumā.

Tādējādi otra laulātā bērna adopcijas gadījumā bāriņtiesa vienlaikus veic gan adoptētāja izvērtēšanu par piemērotību adoptētāja statusam, gan izvērtē, vai adopcija ir bērna interesēs. Bāriņtiesa, veicot ģimenes izpēti, cita starpā noskaidro adoptētāja un bērna reliģisko pārliecību (ja tāda ir) un izvērtē:

• adoptētāja un bērna personību;
• adoptētāja mājokļa un saimniecības īpatnības;
• adoptētāja spēju izaudzināt bērnu;
• adoptētāja un adoptējamā savstarpējo piemērotību, norādot laikposmu, kurā bērns atradies adoptētāja aprūpē.

Bāriņtiesa apkopo ģimenes izpētes rezultātus, sagatavo atzinumu par to, vai adopcija adoptētāja ģimenē ir bērna interesēs, un pieņem atbilstošu lēmumu. Ja adoptētājs ir bērna mātes laulātais, adopcijas process var notikt atvieglotā kārtībā, taču katrs gadījums ir atšķirīgs, tāpēc iepriekš to nevar prognozēt.

Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 17. punkts paredz, ka pieteikuma iesniedzēji par adopcijas apstiprināšanu ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.