Saskaņā ar Civillikuma 89. pantu katrs laulātais patur mantu, kas viņam piederējusi pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu. Savukārt 91. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu. Tātad, ja pastāv laulāto likumiskās attiecības, pirms laulības iegūtie nekustamie īpašumi tiks atzīti par Jūsu atsevišķu mantu. Tomēr jāņem vērā, ka saskaņā ar Civillikuma 91. panta otro daļu tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemesgrāmatā.

Saistībā ar īpašumu mantošanu jāpaskaidro, ka mantinieki manto pēc likuma, kad nav mantojuma līguma vai testamenta. Likumiskās mantošanas gadījumā ir aicināti mantot laulātais un radinieki, tātad – Jūsu vīrs un meita. Saskaņā ar Civillikuma 393. pantu laulātais saņem bērna daļu, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem. Savukārt meitas kā pirmās šķiras mantinieces mantošanas tiesības nosaka Civillikuma 404. pants. Tātad, ja uz mantojuma atklāšanās brīdi nav citu lejupējo, Jūsu vīrs un meita nekustamos īpašumus mantos līdzīgās daļās, vīra bērni nemantos. Ja noslēgsiet mantojuma līgumu, tad līgumiskajai mantošanai būs priekšroka gan pret testamentāro, gan pret likumisko mantošanu. Tomēr jāatceras, ka mantojuma līgums ir jāapliecina notariālā kārtībā. Ja līgums attiecas uz nekustamo īpašumu, tad, lai tas būtu spēkā pret trešajām personām, līgums jāieraksta zemesgrāmatā.