Likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19. panta pirmajā daļā teikts – zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti mazēkas nav ierakstāmas. Kā mazēka definēta vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 kvadrātmetriem.

Savukārt, ja dārza māja nav mazēka, tad likuma 17. pants “Ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem” nosaka šādus iesniedzamos dokumentus:

1) valsts arhīva izziņu par ēku (būvju) vai zemes piederību 1940. gada 21. jūlijā, ja ēkas (būves) celtas līdz 1940. gada 21. jūlijam;

2) likumā noteikto institūciju izsniegto dokumentu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz prettiesiski atsavinātām ēkām (būvēm);

3) noteiktā kārtībā apstiprinātu aktu par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā;

4) rakstveida darījuma aktu par ēku (būvju) iegūšanu (ja darījums ir noslēgts līdz 1993. gada 28. februārim, kā arī citos likumā noteiktajos gadījumos tam jābūt notariāli apliecinātam);

5) apliecību par tiesībām uz mantojumu (līdz 1992. gada 31. decembrim);

6) tiesas spriedumu vai lēmumu, izņemot tiesas spriedumus, kas minēti likuma “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” 7. un 8. pantā;

7) aktu par ēku (būvju) iegūšanu izsolē tiesas ceļā (līdz 1995. gada 29. martam);

8) izrakstu no saimniecības grāmatas vai saimniecību uzskaites kartītes, ko izsniedzis valsts arhīvs vai pašvaldība un kas apliecina ēku (būvju) iegūšanu sakarā ar likumā noteiktajām mantiskajām attiecībām kolhoznieku sētā;

9) līgumu par ēku (būvju) iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas rezultātā;

10) citu dokumentu, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu.

Ja šo dokumentu Jums nav, tad var jautāt attiecīgajā pašvaldībā, Valsts zemes dienestā, ja vasarnīca ir iegūta padomju laikos un īpašuma tiesība pirms Zemesgrāmatas likuma atjaunošanas ierakstīta kadastra reģistrā.

Ja visi dokumenti ir gājuši zudumā, tad iesaku vērsties pie arhitekta, kurš sakārtos ēkas būvniecības dokumentus.