Lai precīzi atbildētu uz Jūsu jautājumu, ir jāsaprot, vai nekustamais īpašums, kas tika ieķīlāts bankā, personas īpašumā bija jau pirms laulībām vai tika iegādāts laulības laikā. Kā arī – vai īpašums tika iegūts mantošanas ceļā neatkarīgi no tā, vai persona ir vai nav laulībā ar kādu. Ņemot vērā, ka neesat norādījusi šo informāciju, atbilde tiks sniegta, balstoties uz pieņēmumiem un pieejamo informāciju.

Ja nekustamais īpašums laulātā īpašumā bija jau pirms laulībām vai tika iegūts laulības laikā un abi laulātie ir noslēguši laulības līgumu par mantas šķirtību, tad laulātajam, kas ieķīlājis savu īpašumu, nav nepieciešama otra laulātā piekrišana, jo tā ir viņa manta un viņš var ar to rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Ja īpašums ir iegūts mantošanas ceļā, neatkarīgi no tā, persona ir vai nav laulībā, šīs arī ir speciālās tiesības, kas nosaka, ka mantojuma ceļā iegūtā manta ir tikai mantojuma saņēmēja manta un laulības gadījumā nav uzskatāma par laulāto kopmantu. Tas nozīmē, ka arī šajā gadījumā īpašnieks ar savu mantu var rīkoties pēc saviem ieskatiem un ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu un saistību tiesībām bez laulātā piekrišanas.

Gadījumā, ja īpašums ir iegūts laulības laikā un starp laulātajiem nav noslēgts laulības līgums par mantas šķirtību, tad gan, parakstot nostiprinājuma līgumu par īpašuma apgrūtināšanu ar hipotēku, ir nepieciešama otra laulātā piekrišana, kas tiek noformēta pie zvērināta notāra akta veidā.

Attiecībā uz Jūsu jautājumu, vai banka ir atbildīga par to, ka persona ir ieķīlājusi īpašumu bez laulātā piekrišanas, atbilde ir – nē, nav, jo bankā notiek aizdevumu un ķīlas līgumu noslēgšana, nevis hipotēkas reģistrēšana. Hipotēkas reģistrēšana notiek zemesgrāmatas nodaļā, un to veic, balstoties uz zemesgrāmatu tiesneša lēmumu, kurš pārbauda, vai persona, kas ir parakstījusi nostiprinājuma līgumu, ir bijusi tiesīga to parakstīt un vai tam nav kādi ierobežojumi attiecībā uz nekustamā īpašuma ieķīlāšanu.

Jāpiebilst, ka aizņēmējam ir pienākums par sevi bankai norādīt patiesu informāciju, pretējā gadījumā viņam draud kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 210. panta, kas paredz, ka par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu kredīta saņemšanai kreditoram var tikt piemērots sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.