No Jūsu aprakstītās situācijas īsti nav skaidrs, kāds Jums pret aizņēmēju ir juridiskais statuss, līdz ar to atbilde tiks sniegta pēc diviem dažādiem pieņēmumiem – gadījumā, ja Jūs esat aizņēmēja sieva, un gadījumā, ja Jums nav nekādas radnieciskas vai juridiskas saistības ar aizņēmēju.

Gadījumā, ja Jūs esat sieva, un ar nosacījumu, ja starp Jums un vīru (aizņēmēju) nav noslēgts laulības līgums par mantas sadali, tad, ja vīrs nomirst, Jums ir tiesības pieteikties uz mirušā atstāto mantu pie zvērinātā notāra, pie kura būs atvērta mantojuma lieta. Attiecīgi, ņemot vērā mantojuma saņēmēju skaitu, radniecības pakāpi un vēlmi pieņemt mantojumu, mirušā mantojums tiks sadalīts starp mantiniekiem. Šajā gadījumā jums ir iespēja pretendēt uz daļu mantojuma vai visu mantojumu.

Ja neviens nebūs pieteicies mantojumam, mirušā manta kļūs par bezmantinieku mantu, kas paliek jeb piekrīt valstij. Ja manta ir apgrūtināta ar saistību tiesībām (ar kredītsaistībām), tad zvērināts notārs, pasludinot mantu par bezmantinieku mantu, nodod to pēc piekritības zvērinātam tiesu izpildītājam (pēc reģiona, kurā attiecīgais tiesu izpildītājs īsteno savu darbību). Zvērināts tiesu izpildītājs izsola jeb izsolē pārdod mirušā mantu, no izsolē iegūtajiem naudas līdzekļiem tiek apmierināti kreditoru prasījumi.
Gadījumā, ja jums nav radnieciskas vai juridiskas saistības ar mirušo, tad kā galvotājs Jūs nevarat pretendēt uz mirušā mantu.

Jūs jautājāt, vai gadījumā, ja aizņēmējs nomirst, manta pāriet bankai. Atbilde ir – nē, nepāriet.
Attiecībā uz Jūsu jautājumu, vai varat turpināt maksāt kredītu aizņēmēja nāves gadījumā, – ja netiek apmierināta bankas kreditoru prasība, tas ir, no mantojuma atstājēja mantas netiek nosegts hipotekārais kredīts, jums jebkurā gadījumā ir pienākums kā galvotājam atmaksāt bankai neizpildītās aizņēmēja saistības, jo Jūs kā galvotājs esat uzņēmies izpildīt saistības, ja to nedara vai nevar izdarīt pats aizņēmējs.

Par Jūsu norādi, ka dzīvoklī deklarēts ir tikai dzīvokļa īpašnieks, – tam nav būtiskas nozīmes, jo tas, ka kāds ir kaut kur deklarēts, nedod šai personai kādas priekšrocības attiecībā uz īpašumu. Personas deklarēšanās izriet no citām tiesiskajām attiecībām, piemēram, visiem Latvijas pilsoņiem ir jābūt deklarētai dzīvesvietai, lai valsts institūcijas vai pārstāvji, izmantojot šo adresi, ar viņiem varētu sazināties.