Ja esat nolēmusi pēc BKA izmantot darba devēja apmaksātu atvaļinājumu, tad Jūsu uzdevums ir nogādāt darba devējam iesniegumu par šī atvaļinājuma piešķiršanu.

Ja plānota operācija, ārsts izrakstīs Jums darbnespējas lapu. Tādējādi slimības pabalstu gan no darba devēja, gan VSAA Jūs saņemsiet. Savukārt atvaļinājums par slimošanas laiku tiks pagarināts, vienojoties ar darba devēju par šo dienu izmantošanu.

Slimības pabalsta apmaksas kārtība ir sekojoša: par pirmajām 10 dienām maksā darba devējs, ievērojot noteiktu kārtību.  Par pirmo dienu darba devējs drīkst nemaksāt; par otro un trešo slimības dienu jāmaksā ne mazāk kā 75% apmērā no darbinieka vidējās izpeļņas; no ceturtās līdz desmitajai slimības dienai – ne mazāk kā 80% apmērā no darbinieka vidējās izpeļņas. Tas noteikts likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36. panta pirmajā daļā.

Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām, kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. Darba devējs neapmaksās slimības lapu par svētku dienām un brīvdienām.

A lapas slimības naudas aprēķinā darba devējs ņem vērā darba samaksu pēdējo sešu mēnešu laikā. Dienas vidējo izpeļņu iegūst, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar nostrādāto dienu skaitu. Dienas vidējo izpeļņu reizina ar to dienu skaitu, par kurām darbiniekam izmaksājama slimības nauda. Jūsu gadījumā atbilstoši DL 75. panta otrajai daļai, ja pēdējo sešu vai vairāk mēnešu laikā nav strādāts un nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma.

Savukārt VSAA apmaksāto slimības pabalstu, sākot ar slimošanas 11. dienu, apmaksās saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimību apdrošināšanu” 17. pantu. Tas paredz, ka slimības pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Gadījumā, ja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka par iepriekšējo 12 mēnešu periodu, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteikt darba ņēmējam attiecīgi par 12 mēnešu periodu 32 kalendāra mēnešu laikā pirms mēneša, kad iestājies apdrošināšanas gadījums, un pašnodarbinātajam attiecīgi par 12 mēnešu periodu 39 kalendāra mēnešu laikā pirms gada ceturkšņa, kad iestājies apdrošināšanas gadījums (likuma 31. panta otrās daļas 2. punkts).