Ja es esmu kādā organizācijā un ja organizācija man liek sakarā ar jaunajiem noteikumiem parakstīties, ka es atļauju savas fotogrāfijas lietot sociālajos tīklos visā pasaulē jebkurā laikā neierobežotu laiku, ar piebildi – ja es nebūšu ar mieru, mani izslēgs no organizācijas (organizācijai nav sakara ar fotografēšanu), vai tas ir likumīgi?
Situācijas apraksts liecina, ka šādi iegūta piekrišana, iespējams, nav likumīga. Vispārīgās datu aizsardzības regulas izpratnē datu subjekta “piekrišana” ir jebkura brīvi sniegta, konkrēta, apzināta un skaidra norāde uz datu subjekta vēlmēm, ar kuru viņš paziņojuma vai skaidri apstiprinošas darbības veidā sniedz piekrišanu savu personas datu apstrādei (regulas 4. panta 11. punkts). Tātad, ja konkrētajai personas datu apstrādei nav cita tiesiska pamatā kā attiecīgās personas piekrišana, tad viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai iegūtā piekrišana būtu likumīga, –, tai ir jābūt brīvi sniegtai.
Regulas 42. apsvērumā norādīts: piekrišana nav uzskatāma par brīvi izteiktu, ja personai nav īstas vai brīvas izvēles, tā nevar atteikties vai atsaukt savu izvēli bez nelabvēlīgām sekām. Savukārt no regulas 43. apsvēruma izriet, ka piekrišana nevar būt likumīgs pamats personas datu apstrādei gadījumā, kad datu subjekta un pārziņa attiecībās pastāv nevienlīdzība.
Eiropas Komisijas skaidrojumā “Vai mans darba devējs var pieprasīt dot piekrišanu manu personas datu izmantošanai?” ir norādīts: “Parasti darba devēja un darba ņēmēja situācija tiek uzskatīta par nelīdzsvarotām attiecībām, kurās darba devējam ir lielāka vara nekā darba ņēmējam. Tā kā piekrišana ir jādod brīvi un, ņemot vērā šīs nelīdzsvarotās attiecības, jūsu darba devējs parasti nedrīkst paļauties uz to, ka piekritīsiet savu datu izmantošanai.”
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!