Tas secināms, vērtējot Centrālās statistikas pārvaldes datus kalendāri koriģētos datus par rūpniecības produkcijas apjomiem – šogad februārī tie pieauga par 4%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Līdzīgi kā janvārī izaugsmi nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgādes ražošanas apjomu pieaugums par 24,6%. Savukārt par 2,2% samazinājās apstrādes rūpniecības un par 37,2% – ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes apjomi.
Apstrādes rūpniecības apjomus būtiski ietekmēja lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – kokapstrādes apjomu kritums. Mērenāk samazinājās dzērienu, gumijas un plastmasu un apģērbu ražošanas apjomi. Savukārt pozitīvu ieguldījumu apstrādes rūpniecībā februārī gada griezumā deva otra lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare – pārtikas produktu ražošana. Tāpat pieauga arī metālapstrādes un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas apjomi.
Februārī gada griezumā pieaudzis apstrādes rūpniecības apgrozījums vietējā tirgū, bet nedaudz samazinājies eksportā. Straujāk augusi metālapstrādes un pārtikas produkcijas, bet samazinājusies uz eksportu vērsta kokapstrādes produkcijas realizācija.
Lai arī martā apstrādes rūpniecības uzņēmēju apmierinātības līmenis turpināja uzlaboties, tomēr paredzams, ka 2026. gadā kopumā nozares izaugsme būs lēnāka nekā pērn. To ietekmēs militārais konflikts Tuvajos Austrumos un pastāvīgā tirdzniecības politikas nenoteiktība, kas kavē izaugsmi – tarifu un tirdzniecības barjeru dēļ uzņēmumiem nākas pielāgot ražošanas izmaksas, augstākas cenas samazina pieprasījumu, nenoteiktība bremzē jaunas investīcijas.
