Lai taisītu testamentu, testatoram jeb mantojuma atstājējam personīgi jādodas pie notāra, līdzi ņemot pasi vai personas apliecību. Testamentā ir jānorāda mantinieka vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, kā arī personas kods. Vēlams norādīt arī pašreizējo dzīves vietu, ja tā ir zināma.

Ja, taisot testamentu, tiek iecelts tikai viens mantinieks, mantas sastāvs nav jānorāda, jo mantinieks saņems visu, kas testatoram viņa nāves dienā piederēs. Jāatgādina, ka tostarp – arī parādus. Ja tiek pieļauta iespēja, ka testamentā ieceltais mantinieks varētu atteikties no mantojuma vai, piemēram, būtu miris pirms testatora, tad ar to pašu testamentu var iecelt atvietotāju (substitūtu). Atvietotājs manto tikai tad, ja pirmais ieceltais mantinieks nemanto.

Testamenta taisīšana pie zvērināta notāra maksā apmēram 60 eiro. Savukārt 77 eiro būs jāmaksā tad, ja paša jeb mājas kārtībā sastādītu testamentu nodod zvērinātam notāram glabāšanā. Svarīgi apzināties, ka testators glabāšanā iesniedz jau sagatavotu dokumentu un notārs konsultāciju par to, vai testamentu varēs atzīt par nākušu spēkā, vai tajā nav kādas pretrunas, kas padara dokumentu nederīgu, u. tml., sniegs tikai tad, ja klients par to interesēsies atsevišķi.

Testamentam ir priekšroka attiecībā pret likumisko mantošanu. Tas nozīmē, ka vispirms tiek vērtēts testaments un tikai tad, ja kādu iemeslu dēļ to nevar atzīt par nākušu spēkā, notiek mantošana pēc likuma. Ja personai, kura mantojumu atstāj, bērnu nav un visa manta tiek novēlēta vīram, tad sievas vecāki, ja viņi pārdzīvojuši savu meitu, ir tiesīgi prasīt savu neatņemamo daļu no mantojuma naudas izteiksmē, proti – ja, piemēram, nekustamu īpašumu saskaņā ar testamentu saņem vīrs, vecākiem tiek izmaksāta nauda, ja viņi to prasa, – automātiski tas nenotiek. Izmaksājamās naudas apmērs ir 1/4 daļa no mantojuma vērtības, atskaitot nost mirušās personas parādus. Brāļiem, māsām un citiem radiniekiem tiesību uz neatņemamo daļu nav.

Apstrīdēt testamentu var jebkurš tuvākais radinieks vai ar citu testamentu iecelts mantinieks, bet tā ir tiesas kompetence, un vienmēr ir jāizvērtē, vai tādu prasību vispār ir pamats celt. Pie notāra taisītu testamentu var apstrīdēt vienīgi tad, ja mantinieki uzskata vai viņiem ir pamatoti pierādījumi, ka pats testators pie notāra nemaz nav bijis, bet ar viltotu testatora pasi to izdarījusi kāda cita persona. Praksē mēdz gadīties, ka tuvinieki testamentu apstrīd, uzskatot, ka mantojuma atstājējs tādu testamentu nemaz negribēja taisīt vai nebija rīcībspējīgs, taču tādā gadījumā jebkurš apgalvojums ir jāpierāda tiesas procesā.

Uzvārda maiņa nekādi netraucē kārtot mantojuma lietu, jo testatora uzvārda maiņu mantinieks pierādīs ar testatora laulības apliecību vai lēmumu (atļauju) par uzvārda maiņu.