E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 14052
Lasīšanai: 6 minūtes
8
8

Kādus lietošanas tiesību aprobežojumus ir iespējams noteikt

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
13. martā, 2018
Ieva

Vēlējos jautāt, kāda ir atšķirība starp nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem un īpašuma tiesību aprobežojumiem vides aizsardzības kontekstā? Kā arī – kādus lietošanas tiesību aprobežojumus vispār ir iespējams noteikt?

A
atbild:
27. aprīlī, 2018
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Ieva Timermane, zvērināta advokāte

Tiesību aprobežojuma jēga ir atturēšanās no šīs tiesības izmantošanas pilnā mērā vai tiesīgās personas samierināšanās ar to, ka šo tiesību kādā noteiktā apjomā izmanto citi. Pie tādiem pieskaitāmi gan būvniecības ierobežojumi aizsargjoslās, gan uz privātas vienošanās (līguma) pamata zemesgrāmatā ierakstīti servitūti. Turklāt jāņem vērā, ka Zemesgrāmatu likuma 4. pants neaprobežo nostiprināmos aprobežojumus pēc to veida, bet, tieši pretēji, paredz, ka tie ir nostiprināmi visos gadījumos, “ja no likuma satura un tiešā jēguma neizriet pretējais”.

Nekustamam īpašumam tiesību aprobežojumi var būt noteikti uz likuma pamata (legālservitūti1), piemēram, Civillikumā noteiktie no kopīpašuma izrietošie īpašuma tiesību aprobežojumi2, īpašuma izmantošanai paredzētie aprobežojumi noteikti Aizsargjoslu likumā, attiecīgās pašvaldības izdotajos Teritorijas izmantošanos un apbūves noteikumos3, kas ietver Perspektīvo zemes izmantošanas plānu un Aizsargjoslu plānu, bet var būt noteikti arī ar līgumu, testamentu vai spriedumu (arī lēmumu par prasības nodrošinājumu). Ja pirmajā gadījumā to skaits ir apjomīgs, tad ar privātu gribu nosakāmo lietošanas tiesību aprobežojumu uzskaitījums Civillikumā nav izsmeļošs (atsavināšanas aprobežojumi, apbūves tiesība, dažāda veida servitūti, īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi).

Par lietošanas tiesību aprobežojumiem vides kontekstā atzīstami sabiedrības interesēs noteiktie lietošanas tiesību aprobežojumi (legālservitūti publiskās interesēs)4, kas paredzēti sevišķos likumos (skat. Civillikuma 1082. panta piezīmi), kā, piemēram, Mežu likumā, Medību likumā vai Kultūras pieminekļu aizsardzības likumā. Turklāt šajos likumos noteikti arī īpašnieka un citu subjektu pozitīvi pienākumi sabiedrības interesēs (publiskās reālnastas5).

Arī sabiedrības interesēs noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi sakarā ar noteiktu izmantošanas (sākotnēji – būvniecības) ieceri, kas no jauna noteikti ar ietekmes uz vidi novērtējumu vai ir Būvniecības likuma 14. pantā6 paredzētās sabiedriskās apspriešanas rezultāts, būs atzīstami par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem vides kontekstā.

Vēlos vērst uzmanību, ka no Civillikuma 1082. panta lietošanas tiesību aprobežojuma mērķa definējuma izriet, ka ar lietošanas tiesību aprobežojumiem jāsaprot ne vien 1082. p.–1129. p. norādītie būvju un ēku, ietaišu un apstādījumu, ūdeņu un mežu lietošanas tiesību aprobežojumi, bet arī tādi lietošanas tiesību aprobežojumi, “(..) kas attiecas uz lietu tiesību piešķiršana citām personām, kā arī uz to, ka īpašniekam jāatturas no zināmām lietošanas tiesībām” (piemēram, apbūvē), “(..) vai arī jāpacieš, ka tās izlieto citi” (arī servitūta mērķis), t.i., servitūti un apbūves tiesība.

Nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi, kas noteikti ar privātu gribu, kā arī tie, kas noteikti Civillikuma 1129.1–11299. pantā (apbūves tiesība) un 1130.–1230. pantā (servitūti), un ar privātu gribu tie var tikt arī papildināti, ir saistoši trešajām personām, kuras nav attiecīgās vienošanās vai līguma dalībnieces, šādi ar privātu gribu noteikti īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi būs tikai tad, kad tie ierakstīti zemesgrāmatā attiecīgajam nekustamajam īpašumam atvērtajā zemesgrāmatu nodalījumā.

Savukārt uz likuma pamata pastāvošie lietošanas tiesību aprobežojumi (legālservitūti) ir saistoši arī bez to ierakstīšanas zemesgrāmatā.

Par nekustamā īpašuma aprobežojumiem var pārliecināties Valsts zemes dienestā, saņemot attiecīgā nekustamā īpašuma aprobežojumu plānu un uzziņu pašvaldības būvvaldē par atļauto izmantošanu, kas būs precīza, ja interesenta rīcībā būs aktuāls (reālajam stāvoklim dabā atbilstošs) nekustamā īpašuma topogrāfijas plāns. Vairumā gadījumu aprobežojumi būs norādīti zemesgrāmatā, un attiecībā uz zemesgrāmatu ierakstu nezināšanu jau Latvijas Senāta Civilais kasācijas departaments devis skaidrojumu, ka šāda ierakstu nezināšana pēc savām sekām pielīdzināma rupjai neuzmanībai7.

1 J. Rozenfelds. Lietu tiesības. Zvaigzne ABC, 2004, 87., 236. lpp.

2 Civillikuma 1067.–1075. pants.

3 Teritorijas attīstības un plānošanas likuma 23. pants.

4 Civillikuma 1082.–1129. pants.

5 J. Rozenfelds, Lietu tiesības. Zvaigzne ABC, 2004, 177. lpp.

6 Ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam pieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri. 

7 Izvilkumi no Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta spriedumiem. TM izdevums, 1938, 345. lpp.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas