Jautājumu uzdod dzīvojamās telpas lietotājs, kurš ir līdztiesīgs mantot no savas mātes tāpat kā māsa, un kā savas mātes likumiskais mantinieks var pretendēt uz tādu pašu mantojuma daļu kā māsa. Tomēr gadījumā, ja māte par labu māsai taisījusi testamentu, tad dēls kā neatraidāmais mantinieks ir tiesīgs prasīt no testamentārā mantinieka, lai tam izmaksā tā neatraidāmo daļu (puse no tā, kas pienāktos gadījumā, ja testaments nebūtu ticis atstāts).

Mantiniekam ir jādodas pie zvērināta notāra, lai apstiprinātu mantošanas tiesības.

Atsevišķi apskatāmas dzīvokļu lietotāju tiesības uz turpmāku dzīvojamās telpas lietojumu, ko tiem piešķīris mantojuma atstājējs, neatkarīgi no tā, vai viņi manto kādu daļu no mantojuma.

Atbilstoši Civillikuma 701. panta nosacījumiem ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku. Mantojuma atstājēju lietošanas atvēlējums ir tiesisks darījums, kas saista mantiniekus. Jautātājam būtu individuāli jāvēršas pēc juridiskas palīdzības, lai izvērtētu, kādas tiesiskās attiecības sakarā ar dzīvokļa lietojumu pastāvēja starp dzīvokļa lietotāju un mantojuma atstājēju, kuriem piederošos īpašumus tie lietoja bez jebkādas iebildes no mantojuma atstājēja puses, un kādi par to ir pierādījumi. Atkarībā no juridiskās palīdzības sniedzēja secinājumiem, par mantojuma atstājēja saistību pret lietotāju var būt iesniedzams kreditora (dzīvokļa lietotāja kā tiesīgās personas) prasījums pret mantojumu.