E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 13951
Lasīšanai: 9 minūtes
TĒMA: Ģimene
1
1

Kā rīkoties, ja māte saņem uzturlīdzekļus, bet par bērnu rūpējas vecmāmiņa

J
jautā:
02. martā, 2018
Roberts

17 gadus vecs jaunietis dzīvo pie omes, mātes mammas. Ome dzīvo 60 km attālumā no jaunieša iepriekš deklarētās dzīvesvietas, kur dzīvo māte. Ome ir invalīde. Jaunietis dzīvo pie omes regulāru nesaskaņu dēļ ar māti. Māte dzīvo kopā ar vīrieti, kas nav jaunieša bioloģiskais tēvs, turpmāk – patēvs, un māte saņem alimentus no bioloģiskā tēva, turpmāk – tēva. Mātes apgādībā ir vēl divi nepilngadīgi bērni no patēva, ar kuru dzīvo kopā jau 12 gadus, nereģistrējot kopdzīvi. Mātes apgādībā esošo bērnu tēvs ir jaunieša patēvs, un bērni ir 12 un 2 gadus veci. Māte nestrādā, un patēvs strādā bez darba līguma. Māte tiesas ceļā ir piedzinusi uzturlīdzekļus no tēva, kurš pēc tiesas lēmuma katru mēnesi tos pārskaita mātei. Uzturlīdzekļi netiek sniegti omei, lai uzturētu jaunieti (nav bankas maksājuma uzdevumu, kas to var apliecināt, bet netiek izslēgts, ka nauda tiek dota uz rokas nepilnā apmērā), kā arī netiek sniegti pašam jaunietim, kā rezultātā jaunietis ar omi ir spiests dzīvot no omes darba algas un invaliditātes pensijas. Māte un patēvs regulāri izraisa konfliktsituācijas ar jaunieti, atsakoties vest viņu pie ārsta, regulāri skaļi izsaka replikas, ka jaunietis nav viņu bērns seksuālās orientācijas dēļ, fiziski iespaidojot jaunieti, kā arī verbāli viņu aizskarot. Ar tēvu jaunietim ir normālas attiecības. Tēvs ir deklarējis viņu omes dzīvesvietā, pamatojoties uz radniecību un jaunieša pieprasījumu. Tēvs ir precējies un vēl divu bērnu tēvs. Jaunietis ir vairākkārt vērsies bāriņtiesā iepriekš deklarētās dzīvesvietas nodaļā, bet tiek noraidīts, jo ierēdnis, pie kā jaunietis tiek novirzīts, ir mātes paziņa/draugs, kas viņu neuzklausa un nevirza lietu tālāk. Pie tam māte pēdējo divu nedēļu laikā kārto dokumentāciju maksātnespējas iesniegšanai. Kā rīkoties jaunietim un tēvam iepriekš minētajā gadījumā, lai uzturlīdzekļi nonāktu līdz pašam jaunietim?

A
atbild:
26. martā, 2018
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija
Edgars Bojārs, Juridiskās nodaļas juriskonsults

Balstoties uz vēstulē sniegto informāciju, nav iespējams sniegt izsmeļošu atbildi uz Jūsu jautājumu. Tāpēc, lai labāk saprastu bērna tēva iespējas un tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz savu bērnu, vispirms sniedzam vispārīgu informāciju par aizgādības tiesībām.

Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Tas nozīmē, ka abi vecāki – gan māte, gan tēvs – uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi, proti, bērna likumiskie pārstāvji, kam ir vienlīdzīgas tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Civillikuma 177. pantā teikts, ka rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam). Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu. Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle. Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.

Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi, taču šie pienākumi nemazinās, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu vai abiem vecākiem. Ja vecāki dzīvo šķirti, Civillikuma 178. panta otrā daļa paredz, ka vecāku kopīga aizgādība turpinās. Neskatoties uz to, ka bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo (to mēdz saukt arī par ikdienas aizgādību, kuras īstenošanai tad arī tiek prasīti uzturlīdzekļi), jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Tas nozīmē, ka tādus svarīgus jautājumus, kur bērns dzīvos, kur mācīsies u. tml., māte nevar izlemt vienpersoniski bez bērna tēva piekrišanas. Pat ja viens no vecākiem pieņem lēmumus attiecībā uz bērnu, nekonsultējoties ar otru vecāku, tas nenozīmē, ka otram vecākam nav tiesību iebilst un aizstāvēt savas un bērna tiesības. Civillikuma 178. panta trešā daļa paredz, ka vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 17. panta 2. punktā noteikto bāriņtiesa izskata iesniegumus un sūdzības, tostarp iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību. Ņemot vērā minēto, situācijā, ja bērna likumiskais pārstāvis, māte, nerūpējas par bērnu, tostarp bērnam paredzētos uzturlīdzekļus izlieto citiem mērķiem, bērna tēvam ir tiesības vērsties bāriņtiesā ar lūgumu izvērtēt bērna mātes rīcību.

Bāriņtiesu likuma 22. panta pirmā daļa paredz, ka bāriņtiesa lemj par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, ja vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību.

Neatkarīgi no tā, vai bāriņtiesa konstatēs Bāriņtiesu likuma 22. panta pirmajā daļā noteiktos apstākļus un bāriņtiesai būs pamats pārtraukt bērna mātei aizgādības tiesības, bērna tēvam ir iespēja vienoties ar bērna māti par atsevišķu aizgādību vai sniegt prasības pieteikumu tiesā par atsevišķas aizgādības noteikšanu. Atsevišķa aizgādība nav aizgādības tiesību atņemšana, bet palielina tā vecāka, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, tiesību apjomu attiecībā pret bērnu. Atsevišķas aizgādības noteikšana nekādā ziņā neietekmē otra vecāka pienākumu nodrošināt uzturlīdzekļus savam bērnam un saskarsmes tiesības. Taču atsevišķa aizgādība ļauj vecākam bez otra vecāka piekrišanas pieņemt lēmumus, kas būtiski ietekmē bērna attīstību, piemēram, izlemt jautājumus par dzīvesvietu, izglītību, veselības aprūpi u. tml.

Ja bērna tēvam tiktu noteikta atsevišķa aizgādība pār bērnu, tas nebūt nenozīmē, ka bērns tādā gadījumā nevar turpināt dzīvot pie savas vecmāmiņas. Vecāks aizgādību pār bērnu var īstenot ar citas personas, piemēram, vecmāmiņas, starpniecību. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 45.1 panta pirmā un otrā daļa paredz, ka vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē Latvijā uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja pirms nodošanas citas personas aprūpē vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Līdz ar to, lai nodotu bērnu vecmammas aprūpē, jāvēršas bāriņtiesā, kas vērtēs, vai šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt (pēc situācijas apraksta spriežot, bērna māte, iespējams, nav to darījusi).

Papildus informējam, ka pienākums nodrošināt savam bērnam uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā attiecas uz katru no abiem vecākiem neatkarīgi no viņu spējas uzturēt bērnu un mantas stāvokļa. To paredz Civillikuma 179. panta piektā daļa. Risinot bērna aizgādības jautājumus, iespējams, bērna tēvam būtu pamats uzturlīdzekļus piedzīt no bērna mātes, kas tālāk kopā ar tēva nodrošinātajiem uzturlīdzekļiem tiktu nodoti vecmāmiņas rīcībā, kura ikdienā rūpējas par jaunieti.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 17 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU