Taisnība. Latvijā kopš 2014. gada 1. maija pastāv vienots Publisko testamentu reģistrs, kurā vienviet reģistrēti visi dokumenti, kas satur rīkojumus par cilvēka pēdējo gribu attiecībā uz viņa mantu, kā arī dokumenti, kas atsauc, groza, papildina vai arī atceļ pēdējās gribas rīkojumu. Tādi ir testamenti, kas taisīti pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā, mantojuma līgumi un arī privāti testamenti, kas nodoti glabāšanā pie notāra.

Ja eksistē kāds no šādiem dokumentiem, tas ir reģistrēts Publisko testamentu reģistrā un ir pieejams jebkuram zvērinātam notāram visā Latvijas teritorijā. Jebkurš zvērināts notārs, saņemot mantošanas iesniegumu un uzsākot mantojuma lietu, pārliecinās Publisko testamentu reģistrā, vai tajā ir reģistrēts mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma akts. Lai izslēgtu cilvēciskas kļūdas iespējamību, šis process ir automatizēts. Tāpēc Jūs varat būt pilnīgi droša, ka ielūkošanās Publisko testamentu reģistrā ir notikusi.

Svarīgi apzināties, ka iepriekš minētais neattiecas uz privātu testamentu, kurš ir vienīgi testatora rīcībā.

Tā kā Latvijā likums neparedz zvērināta notāra pienākumu mantinieku meklēšanā, tad pašam mantiniekam jārūpējas par to, lai privātais testaments, ar kuru viņš iecelts par mantinieku, tiktu iesniegts zvērinātam notāram, kurš ved konkrēto mantojuma lietu.

Ja notāram mantojuma lietā tiktu iesniegts privāts testaments, viņš noteikti Jūs un visus zināmos mantiniekus par to informētu un nozīmētu testamenta nolasīšanas dienu un laiku, par to izliekot sludinājumu zvērināta notāra prakses vietā. Par testamenta nolasīšanu zvērināts notārs sagatavo aktu, kurā iekļauj visus iebildumus pret testamenta īstumu vai likumīgo spēku. Testamenta nolasīšanas brīdī Jūs varētu iesniegt iebildumus un nepieciešamības gadījumā apstrīdēt testamentu tiesā. Zvērināts notārs apturēs mantojuma lietas vešanu, ja no tiesas būs saņemts paziņojums, ka celta prasība par pēdējās gribas rīkojuma apstrīdēšanu, līdz strīda izšķiršanai tiesā.